Septembrī visas Gulbenes novada vidusskolas 6. klases devās uz Velēnu, uz LVM “Meža ekspedīciju”. Lai arī, izbraucot no skolas, lija lietus un laiks rādījās drūms, mežs Velēnā mūs sagaidīja ar jauku laiciņu, brīžiem pat uzspīdēja saulīte.
Pirms došanās mežā katrs saņēmām savu darba burtnīcu, kurā bija jāveic dažādi uzdevumi. Ekspedīcijā mūs sagaidīja 10 dažādas stacijas, kurās uzzinājām daudz jauna.
1. stacijā uzzinājām cik daudz dažādas lietas tiek ražotas no koksnes – pat aspirīns temperatūras pazemināšanai.
2. stacijā iemācījāmies saskaitīt kokus jaunaudzes 1 hektārā, izmantojot 2.83m garu šņori. Pēc iegūtiem rezultātiem noteicām, vai pietiek stādiņu, lai mežs veiksmīgi atjaunotos.
Mūsu klasei ļoti patika 3. stacija – jaunaudzes retināšana. Mūs sagaidīja vadītājs Edijs, kurš sākumā izskatījās dusmīgs. Taču, kā sāka runāt, uzreiz sapratām, ka būs jautri. Edijs skaļā, stingrā balsī izstāstīja mums, kādus kokus jaunaudzē ņem ārā, kādus atstāj. Mums bija jānosaka koki zaudētāji un uzvarētāji, kurus atstāt, kurus zāģēt. Visas mūsu atbildes izrādījās pareizas.
4. stacijā uzzinājām kā aizsargāt mežu no dažādiem postītājiem – kukaiņiem, zvēriem un kā nodrošināt daudzveidību mežā.
5. stacijā nedaudz atpūtāmies. Vadītāja paskaidroja, kāda atpūta ir dabai draudzīga un kā jāuzvedas mežā. Uzrīkojām sacensības – kura komanda salasīs visvairāk tukšās pudeles, kas izmestas mežā. Uzvarēja draudzība!
Nākamajā, 6. stacijā iepazināmies ar meža zinātni. Mums paskaidroja, kā izvēlas koku sēklas, kā nosaka labākos kokus un kas jādara, lai mežā koki izaugti lieli un pareizi veidoti.
7. stacijā mērījām koka augstumu, izmantojot pavisam vienkāršus instrumentus – divus kociņus. Bija daudz jārēķina un jāskaita, sapratām, ka matemātika jāmācās cītīgi.
8. stacijā noteicām koku vecumu ar diviem dažādiem paņēmieniem jauniem un pieaugušiem kokiem. Skaitījām izurbtā koka gadskārtas, uzzinājām, ko no tām var uzzināt un kā noteikt, kad jāvāc koku raža.
9. stacijā jau bija pienācis koku griešanas laiks. Mums bija jāizvēlas koki, kas dotajā laukumā jāzāģē nost, lai no pārējiem izaugtu patiešām lieli un vareni. Pie kokiem bija piestiprināti burti un mēs izvēlējāmies, kurus zāģēt. Ja izvēlās pareizi, no burtiem izveidojās vārds ZĀĢIS. Mēs visu izdarījām pareizi, jo izmantojām jau iepriekš iegūtās zināšanas. Tad vadītājs mūs iepazīstināja ar zāģētāja apģērbu un aprīkojumu, parūcināja arī zāģi. Izrādās, ir speciālas bikses, kurās iezāģējot, zāģis tūlīt apstājas un strādnieks necieš.
10. stacijā bija pienācis laiks izmantot kokmateriālus, kas izaug mežā. Kopīgi sadarbojoties, uzbūvējām tiltu bez naglām un paši to arī izmēģinājām. Tilts turējās stingri. Šī bija visinteresantākā stacija, jo visiem kopā bija jāsadarbojas, jāpalīdz – tikai tā tilts varēja sanākt stingrs un stabils.
Pēc interesantajām stacijām, bija pienācis laiks pusdienām. Organizatori bija parūpējušies par ugunskura vietu, malku. Cepām maizītes, cepumus un pārrunājām šinī dienā uzzināto.
Diena bija interesanta, paldies LATVIJAS VALSTS MEŽIEM!
