12. jūnijā 12.g klase kopā ar audzinātāju Aiviju – šī gada “Čē Čē Čempionāta” uzvarētāji – izmantoja iegūto balvu: piedalījās labākajā klases saliedēšanas piedzīvojumā kopā ar Ežiem.
Plkst. 8.00 uzvarētājklase pulcējās pie skolas, lai dotos ar autobusu uz Vaidavu.
Plkst. 10.00 tika piedzīvota orientēšanās spēle Vaidavas mežos.
Plkst. 13.00 bija iespēja baudīt pusdienas dabā.
Plkst. 13.30 jauniešus gaidīja izklaidējoša programma Vaidavežos (supi, laivas, volejbols, disku golfs u.c.).
Plkst. 17.00 – pašu gatavotas vakariņas uz ugunskura un pozitīvs dienas noslēgums.
Plkst. 18.30 – ar gandarījumu un prieku jaunieši dodas mājup.
Brīnišķīga, skaista, piedzīvojumiem un pozitīvām emocijām bagāta diena!
Ir agrs 5. maija rīts, astoņi, patīkami satraukti jaunieši un divas skolotājas ar koferiem dodas uz Rīgas lidostu, lai uzsāktu mācību piedzīvojumu Horvātijā Erasmus+ projekta “Pieredzēt Pieredzot” ietvaros.
Grupā jaušams satraukums, jo ir neziņa par to, kas sagaida, kāda būs dzīvošana viesģimenē, kā arī vēl priekšā garš ceļš līdz galapunktam – Vrobecai, to mērojot ar dažādiem transportlīdzekļiem (lidmašīnu, autobusu, vilcienu).
Izkāpjot no vilciena, uztraukums pazūd nemanot, jo skolēnus sagaida atsaucīgas, draudzīgas Horvātu viesģimenes, un iekārtošanās laiks jaunās mājas paiet bez bažām.
Pirmdienas un arī visi pārējie rīti sākas nepierasti agri – plkst. 7.45 vai 7.15, jo šajā skolā mācības notiek divās maiņās. Mēs darbojāmies pirmajā maiņā.
Nedēļas laikā piedzīvojām dažādas aktivitātes: praktiskās nodarbības robotikā, bioloģijā, angļu valodā, matemātikā un informātikā. Skolēniem bija iespēja tikties ar brīvprātīgajiem jauniešiem, kuri darbojas Zagrebā, piedalīties muzejnodarbībā vietējā Mākslas muzejā, veikt orientēšanos, izmantojot ActionBound aplikāciju, iepazīt Rimac autoražotāja darbību, apmeklēt Teslas muzeju, kā arī doties uz galvaspilsētu Zagrebu un izbaudīt elpu aizraujošu pārgājienu Plitvicas dabas parkā.
Skolēnu galvenās atziņas par piedzīvoto:
Šis projekts bija piedzīvojumiem bagāts. Man patika iepazīties ar Horvātijas bērniem. Iepazinu viņu kultūru un viņu ēšanas kultūru.
Vienmēr vajag domāt labāko un nevar zināt, kas mūs sagaidīs, jo domājām, ka ar 13-14 gadīgiem nebūs tik interesanti, bet bija ļoti forši.
Horvātijā ir ļoti reliģiski cilvēki, kā arī visur, gan skolā, gan mājās, var redzēt krustus un pielūgsmes attēlus.
Mēs visi ļoti viegli atradām kopīgu valodu ļoti ātri, un jau pirmajā dienā visi izveidojām lielu draugu grupu.
Projekta laikā es ieguvu jaunus draugus, pieredzi un uzlaboju savas angļu valodas prasmes.
Skolās atšķirīgais ir tas, ka viņiem skolā ēdnīcā jāēd ir stāvus pie galdiem, nevis kā pie mums jāsēž pie galda. Skola sākas plkst. 7:45. Viņiem ir 5 baļļu sistēma, nevis kā mums 10. Kopīgais ir tas, ka skola ir sadalīta 2 daļās: mazākie bērni vienā ēkas pusē, bet vecākie otrā.
Projekta ietvaros uzzināju, ka citviet pasaulē cilvēki ir tik pat vienkārši kā mēs un ar viņiem ir tik pat viegli rast kopīgu valodu kā ar latviešiem. Horvātu jaunieši ļoti ciena ciemiņus un ir ļoti jauki un pretimnākoši, tāpat kā skolotāji un vecāki. Projekta nodarbības lika aizdomāties par savu mentālo veselību un kā sabiedrība to ietekmē, kā arī, kā sociālie tīkli to ietekmē. Pirmo reizi izveidoju robotu, kas strādāja un veicu telefona “digital cleanup” ar skolotājas palīdzību. Kopumā ļoti interesanta, skaistiem skatiem bagāta un jaunu zināšanu iegūšanas pieredze.
Mēs esam 6 Erasmus+ projekta dalībnieki: Luīze, Nameda Keita, Artūrs, Rinalds, Patriks un Roberts. No 12. līdz 18. maijam mēs bijām Torreviejā (Spānijā), tāpēc vēlamies ar jums dalīties pieredzētajā.
Mēs uzzinājām daudz ko jaunu par spāņu skolas dzīvi, kas ir krasi atšķirīga no Latvijas skolām. Spāņu skolās ir aizliegti mobilie telefoni, un visas stundas notiek vienā klasē. Stundas beidzas plkst. 14.00, un mācību laikā ir tikai viens 30 minūšu starpbrīdis. Vienas stundas garums ir 45 minūtes. Garajā starpbrīdī visi paēd pusdienas un iet ārā atpūsties.
Pārsteidzoši bija tas, ka spāņu skolās mācās bērni no ļoti daudzām valstīm. Arī mēs Erasmus+ projektā bijām no vairākām valstīm: Latvijas, Francijas, Portugāles un Itālijas. Spāņu skolā mūs visus sagaidīja ļoti draudzīgi, atvērti, aktīvi un jauki skolēni. Mēs tur jutāmies ļoti gaidīti. Ar angļu valodu gāja kā nu gāja. Cits mācēja, cits vispār nemācēja, līdz ar to komunikācija bija ļoti interesanta. Mums, latviešiem, angļu valoda ir labā līmenī, tāpēc ieguvām labus draugus, ar kuriem sazināmies vēl šodien.
Pēcpusdienās iepazināmies ar mūsu viesnīcas apkārtni Torreviejā. Mūs pārsteidza skaistā spāņu ēku arhitektūra un daudzās palmas, mazās ieliņas ar veikaliņiem un restorāniem. Nobaudījām tajos arī garšīgas vakariņas. Bijām arī pludmalē un pēc spraigas mācību dienas peldējāmies dzidrajā, bet ļoti sāļajā Vidusjūras ūdenī. Tas bija veldzējoši un vienreizēji! Šeit ir arī neparasti un skaisti parki, kur brīvi pastaigājas vistas un gaiļi, pāvi, pīles un dažādi putni.
Vienu dienu bijām lieliskā ekskursijā uz Valenciju. Tur mēs apmeklējām lielāko akvāriju Eiropā, kur vērojām okeāna dzīvi – haizivis, zobenzivis, delfīnus, pingvīnus u.c. Tā bija aizraujoša un iespaidiem bagāta diena. Visur palmas, interesantas ēkas un patīkami silts laiks.
Šis bija lielisks mācību ceļojums, kurā guvām sadraudzības pieredzi, pārbaudījām un nostiprinājām savas angļu valodas zināšanas, iepazinām spāņu kultūru un arhitektūru, kā arī pārbaudījām savas spējas būt patstāvīgiem un drošiem. Paldies par doto lielisko iespēju piedalīties šajā projektā!
Mācību gada izskaņā 8.e klases skolēnu grupa kopā ar audzinātāju Rutu apmeklēja SAC “Dzērves”, lai kopā gatavotu rabarberus ziemai un spēlētu dažādas galda spēles.
15. maijā 2.e un 3.b klases skolēni devās uz Sēļu sētu Jēkabpilī, lai programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros piedalītos nodarbībā “Jēkabpils cukurfabrikas stāsts”.
Nodarbības laikā bērniem bija iespēja:
iepazīties ar senajām nodarbēm,
apskatīt senos priekšmetus un senās ēkas,
spēlēt āra spēles,
gatavot savu karameli.
Bērni ar aizrautību gatavoja katrs savu karameli, ieguva informāciju un ieteikumus, kā tās pagatavot mājas apstākļos.
Taču par pašu cukurfabriku un karamelēm informācijas bija maz. Tāpat arī āra teritorija tika izstaigāta ātri, bērniem gribējās vairāk izbaudīt aktivitātes, pašiem darboties, šoreiz tā bija maz.
