Brīnos par mākoņiem Latvijā, tie drūmi un melni,
Arī dzimtene tik viena, vienīgā, senču mantojums,
Raibā naktī, kad uguns dedz, lepni kareivji soļoja,
Ik solī ceļos nomestos, lai Dieva roka sargā tos,
Kas līdz ar mātes vārdu svētu čukst sāpju stundā,
Ārī bērns, ar savām gaišām acīm vēro savu tēvzemi,
Deg mana delna, svešu zemi es laužu, lai laimi gūtu,
Ej un kalpo dzimtenei, spēkus ziedojot kā vienīgai,
Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai un svētīts tas,
kad drošs par viņu krīt.
