Reiz meža biezoknī, nelielas upes piekrastē, dzīvoja zēns vārdā Larels. Viņš bija
garš, ar īsiem, brūniem matiem un zaļām acīm. Kārtējā pavasara diena ritēja brīvā dabā,
dziedējot kokus un klausoties putnu skaņās. Taču Larels bija īpašs, viņam nebija ožas jau kopš dzimšanas, viņš nezināja, kā smaržo upe, koku lapas, ziedi, kas auga piemājas krūmā un daudz kas cits, taču tas bija viņa sapnis – sajust smaržu.
Lasīt tālāk “Zēns, kurš nejuta smaržu (Beāte Krista Dikele, 11. klase)”Kad bija noslēdzies skolas mācību gads, Pelēns brauca ciemoties pie
vecmammas uz viņas lielo māju, kurā gan pelēnam nedaudz bija bail, jo stāsta, ka Pelēna vecmamma agrāk ir bijusi burve.
Lasīt tālāk “Pele un noslēpumainās durvis (Beāte Krista Dikele, 11. klase)”Bonija ir maza meitenīte, kura nekad nav redzējusi lietu. Kad meitenītei
vaicāja, kā tas var būt, ka nekad nav sastapusi lietu, viņa stāstīja, ka ļoti
vienkārši – viņu ciemā tas nekad nav parādījies. Taču Bonija par lietu bija dzirdējusi
daudz interesantas informācijas.
Lasīt tālāk “Bonija un lietus (Beāte Krista Dikele, 11. klase)”Reizēm man liekas, ka esmu nedaudz pārprasta
Lasīt tālāk “Nakts pārdomas (Linda Daina Kalniņa, 11.klase)”Pavasarī, ejot pa parku, es nejauši ieraudzīju pirmo taureni. Lidojot no viena zieda uz otru, ar prieku vācot saldo nektāru. Cik atsvaidzinoši! Uzreiz ir manāms kontrasts no pārējām dienām pirms šīs, kuras patiesi bija aukstākas. Ziedi vēl neziedēja, un līdz ar to taureņi vēl nebija sākuši pulcēties. Šodien daba bija pilnībā redzama.
Lasīt tālāk “Pastaiga pa parku pavasara dienā (Linda Daina Kalniņa, 11.klase)”Rīt pirmdiena,
Lasīt tālāk “Jauna ausma (Linda Daina Kalniņa, 11.klase)”Tātad… iedomājies – tu dzīvo lauku mājā. Mājai ir viens stāvs, taču arī viegli pieejami un iekārtoti bēniņi. Ir samērā karsta vasaras diena, un tu mierīgi sēdi telefonā, šajā mājā, kuru Tev vajadzēja iedomāties. Tu novērs savas acis no telefona ekrāna, lai appētītu istabu. Pa vienu no vecajiem koka logiem iespīd saule, un tās staros ir redzamas putekļu daļiņas. Tu pie sevis nodomā:’’Diez vai te ir vēdināts pēdējā laikā?’’ Tāpēc dodies atvērt durvis. Jau vien pietuvojoties tām, tu dzirdi skaistās putnu dziesmas tālumā un izdomā iziet nelielā pastaigā cauri pļavai un tad gar mežu mājās. Tu uzvelc saulesbrilles, tirgū pirktus krokšus un dodies pastaigā, nezinot, kas tevi sagaida.
Lasīt tālāk “Iedomājies (Apate, 11.klase)”Vēlos izcelties, nevis kā citi
Izmantot iespēju atrast labāku vidi,
Lasīt tālāk “Mani elki (Apate, 11.klase)”
