Tātad… iedomājies – tu dzīvo lauku mājā. Mājai ir viens stāvs, taču arī viegli pieejami un iekārtoti bēniņi. Ir samērā karsta vasaras diena, un tu mierīgi sēdi telefonā, šajā mājā, kuru Tev vajadzēja iedomāties. Tu novērs savas acis no telefona ekrāna, lai appētītu istabu. Pa vienu no vecajiem koka logiem iespīd saule, un tās staros ir redzamas putekļu daļiņas. Tu pie sevis nodomā:’’Diez vai te ir vēdināts pēdējā laikā?’’ Tāpēc dodies atvērt durvis. Jau vien pietuvojoties tām, tu dzirdi skaistās putnu dziesmas tālumā un izdomā iziet nelielā pastaigā cauri pļavai un tad gar mežu mājās. Tu uzvelc saulesbrilles, tirgū pirktus krokšus un dodies pastaigā, nezinot, kas tevi sagaida.

Lasīt tālāk “Iedomājies (Apate, 11.klase)”

Mana Mollija (Apate, 11.klase)

  Ahh, cik ātri skrien laiks… Atceros, kā 13 gados vēl zīmēju uz rokas ar krāsainām spīdīgām pildspalvām, lai varētu izlikties, ka man ir tetovējumi. Tiešām nevarēju sagaidīt, kad būšu pilngadīga un varēšu dabūt īstu! Man bieži māte teica, ka tādā gadījumā es netikšu pie laba darba, bet vai tad es gribu strādāt bankā? Patiesībā vienmēr esmu domājusi par kādu darbu ar labu algu, kas nebūtu pārāk grūts. Jau kopš sākumskolas esmu gribējusi kļūt par dizaineri. Man šķiet – tas ir bijis visu meiteņu sapnis agri vai vēlu dzīves laikā, taču, no otras puses, tas prasītu daudz piepūļu.

Lasīt tālāk “Mana Mollija (Apate, 11.klase)”

Zēns, kuram matu vietā zāle (Beāte Krista Dikele, 11.u klase)

Reiz piedzima kāds mazs zēns, kuram matu vietā auga zāle un tiem pa vidu pāris spilgti ziedi. Zēns bija maza auguma, apaļiem vaigiem un zilām acīm. Ne mammas, ne tēta izskats neliecināja par to, ka zēnam matu vietā varētu augt zāle.

Lasīt tālāk “Zēns, kuram matu vietā zāle (Beāte Krista Dikele, 11.u klase)”
1 4 5 6 7