11 jaunieši no 8. un 9. klases 2025. gada novembrī devās uz Heraklionas skolu, kur pavadīja aizraujošas piecas dienas.
Mobilitātes uzsvars bija uz:
Grieķu kultūras, vēstures un valodas iepazīšanu: valodas nodarbības, muzeju apmeklējums 6 stundu garumā, kā arī praktiskās darbnīcas par grieķu valodu un seno Grieķu rakstību. Bija iespēja salīdzināt, kuri vārdi latviešu valodā ir cēlušies no senās grieķu valodas, ko izmantojam ikdienas sarunās un zinātniskajā valodā.
Ilgtspēju un vidi: kopīga ziepju gatavošana no izmantotās olīvu eļļas, fizikas un ķīmijas stundas ar laboratorijas eksperimentiem par procesiem, kas ietekmē ūdens un gaisa piesārņojumu, nodarbība par 17 ilgtspējas mērķiem, kā arī kopā ar vairāku skolu jauniešiem tika pavadīta diena pludmalē, attīrot to no dažādiem atkritumiem.
Grieķu demokrātisko sistēmu: nodarbība par pirmo demokrātisko sistēmu Grieķu vēsturē, ko papildināja interaktīva nodarbība ar demokrātisku lēmumu pieņemšanas simulācijas spēli.
Ar saviem iespaidiem dalās projekta dalībnieces Paula, Keita, Betija un Kate, kuras atzīst, ka ir guvušas daudzpusīgu un bagātinošu pieredzi gan kultūrā, gan mācību procesā, gan personīgajā izaugsmē: pieredze bija vērtīga, iedvesmojoša un paplašināja redzesloku.
Atvērtība jaunajai kultūrai un draudzībai
Skolnieces savos pieredzes stāstos īpaši izceļ grieķu sabiedrības sirsnību, atvērtību un emocionalitāti. Uzņemošās ģimenes rūpējās par meitenēm, iesaistīja ikdienas gaitās un parādīja, cik nozīmīga Grieķijā ir kopā būšana, īpaši ģimenes lokā.
Lai arī sākumā skaļā un brīvā grieķu komunikācija pārsteidza, drīz tā kļuva par sirsnīgu un patīkamu ikdienas sastāvdaļu.
Skolas dzīve – citāda, bet interesanta
Viesojoties Heraklionas skolā, skolnieces iepazinās ar atšķirīgu mācību organizāciju. Grieķu jaunieši ir ļoti aktīvi, runātīgi un spontāni, skolotāji – atsaucīgi un ieinteresēti parādīt savu kultūru un mācību vidi. Atšķirīgā mācīšanās pieeja lika paskatīties uz izglītību no jauna skatpunkta, novērtējot arī to, kā strādā Latvijas skolu sistēma, kā arī novērtēt nianses, ar ko mūsu skola var lepoties: plašas un labi nodrošinātas laboratorijas, labi aprīkotas klases, plaša vide.
Kultūra, vēsture un valoda, kas patiesi “atdzīvojās”
Herakliona ir pilsēta ar bagātu vēsturi, un skolnieces to spilgti izjuta muzejos, senajās ielās, ostā un vēsturiskajās ēkās un mūros.
Grieķu mīti un kultūras stāsti, par kuriem Latvijā mācās kā par vēsturi, Grieķijā ir joprojām dzīva ikdienas sastāvdaļa.
Dalībnieces pārsteidza arī tas, cik liela ir grieķu valodas ietekme uz citām Eiropas valodām, seno alfabētu un simbolu daudzveidība, iespēja pašām ierakstīt savu vārdu māla plāksnītē, izmantojot senās rakstības zīmes.
Drosme runāt angliski un pārvarēt sevi
Vairākas dalībnieces atzina, ka pirms brauciena izjutušas bailes runāt angļu valodā, tomēr ikdienas situācijas un draudzīgie grieķu vienaudži palīdzēja pārvarēt nedrošību.
Pieredze ļāva attīstīt sarunvalodu, kļūt drošākām un atvērtākām, izmantot svešvalodu praktiskās situācijās. Šis ir viens no būtiskākajiem ieguvumiem, ko meitenes min kā personīgās izaugsmes balstu.
Meiteņu mācīšanās atziņas
Lai gan kopīgie iespaidi ir līdzīgi, katra dalībniece īpaši izcēla kādu niansi, kas bagātināja visu grupas kopainu.
Kate – grieķu kultūras dziļums, mīti, valodas saknes, ģimenes tradīcijas un vizuālie mācību procesi.
Paula – vides sakoptības kontrasti, dalība pludmales sakopšanā, draudzības veidošanās un drosmes iegūšana.
Keita – ikdienas dzīves un infrastruktūras atšķirības, sabiedrības paradumi un kultūratšķirības detaļās.
Betija – emocionālā pielāgošanās, dabas un pilsētvides iespaidi, seno rakstību apgūšana un nozīmīgie kultūras notikumi.
Katra no šīm pieredzēm ir unikāla un sniedz atšķirīgu skatījumu uz to, ko nozīmē mācīties citā valstī.
Šoreiz vēlamies padalīties ar Kates personīgo stāstu, kas atspoguļo teju ikvienu niansi.
Mana pieredze Heraklionā
Pieredze Heraklionā man paliks atmiņā uz ļoti ilgu laiku, jo tā deva iespēju iepazīt ne tikai jaunu valsti un kultūru, bet arī pašai sevi jaunā vidē. Šī bija mana pirmā tik ilgā uzturēšanās ārpus Latvijas kopā ar vienaudžiem, skolotājiem un viesu ģimeni, tāpēc katra diena man šķita kā piedzīvojums. No Heraklionas es aizbraucu ar daudzām spilgtām atmiņām, kuras vēlos pastāstīt. Tur piedzīvotais mani pārsteidza gan pozitīvā, gan izglītojošā ziņā, jo uzzināju daudz ko jaunu par grieķu kultūru, vēsturi, tradīcijām un cilvēkiem.
Viens no spilgtākajiem piedzīvojumiem bija mūsu kopīgā došanās uz citu pilsētu, kas atradās netālu no Heraklionas. Mēs visi bijām ļoti priecīgi, jo tā bija iespēja redzēt Krētas salu plašāk un ieraudzīt vietas, kuras savā ikdienā neredzētu. Ceļā mēs daudz runājām, smējāmies un spēlējām spēles. Braucot ar autobusu, bija iespēja redzēt iespaidīgus jūras skatus un augstos kalnus. Pilsētā mēs devāmies pastaigā gar jūru un baudījām silto gaisu. Mēs gājām uz pludmali, lai varētu kārtīgi izpeldēties. Šī diena man palika atmiņā kā viens no mierīgākajiem un tajā pašā laikā skaistākajiem brīžiem visā brauciena laikā.
Ļoti spilgts notikums bija arī vakars, kad visi kopā devāmies spēlēt boulingu. Tas notika otrdienas vakarā, un mēs bijām ļoti noguruši pēc garās dienas, taču tajā pašā laikā vēlējāmies kopā pavadīt laiku. Boulinga zālē bija skaļas mūzikas skaņas, smiekli un ballīšu gaismas. Mēs sadalījāmies komandās un sacentāmies savā starpā. Vislabāk man patika tas, ka mēs visi bijām vienoti kā komanda, pat ja kādam negāja tik labi. Mēs viens otru atbalstījām, smējāmies par neveiklajiem metieniem un priecājāmies par katru veiksmīgo metienu. Šis vakars palika man atmiņā, jo kopā ar visiem grupas biedriem bija ļoti jautri.
Lielu iespaidu guvu arī par mācību procesu Heraklionas skolā. Jau pirmajā dienā sapratu, ka tur viss ir daudz citādāk nekā Gulbenē. Skola bija neliela. Skolēni bija daudz brīvāki, atvērtāki un reizēm pat pārāk skaļi. Mācību stils šķita brīvāks nekā Latvijā. Mani pārsteidza tas, ka jaunieši šajā skolā uzvedās un mācījās pavisam citādi. Daži skolēni stundās bija ļoti skaļi, bieži viens otram traucēja un pat atļāvās runāt pretī skolotājiem. Tas bija neierasti, jo Gulbenes skolā šāda attieksme ir ļoti reta. Tomēr, par spīti šīm atšķirībām, man šķita, ka skolotāji Heraklionas skolā ir ļoti centīgi un sirsnīgi, viņi darīja visu, lai mums palīdzētu, paskaidrotu un uzņemtu kā savējos. Tas man atgādināja Gulbenes skolu, kur skolotāji arī cenšas, lai mēs justos saprasti un lai mācību process būtu pēc iespējas labāks.
Īpaši mani pārsteidza tas, cik daudz grieķu valodas vārdu ir devuši pamatu citām valodām. Kā stāstīja grieķu skolotāji, ļoti liela daļa angļu valodas un citu Eiropas valodu vārdu nāk tieši no grieķu valodas. Tas lika man saprast, cik sena un spēcīga ir grieķu kultūras ietekme. Vēl mani pārsteidza tas, cik daudz mītu ir saglabājušies grieķu kultūrā. Viņi joprojām zina un godā dažādus sengrieķu stāstus, varoņus un dievus. Tas šķita ļoti interesanti, jo Latvijā mēs par mītiem mācāmies vairāk kā par vēsturi, bet Grieķijā tie joprojām ir daļa no ikdienas.
Arī pilsētas skaistums mani pārsteidza, it īpaši pilsētas centrs, jo tas bija pilns ar vecām ēkām un atradās netālu no ostas.
Es Heraklionā iemācījos daudz ko jaunu par klimatu. Skolā man mācīja par klimata pārmaiņām, rādot eksperimentus, kur šīs pārmaiņas ir ļoti labi pamanāmas. Man ļoti patika tas, ka skolotāji izvēlējās par klimatu stāstīt mums, paradot vizuāli, lai mēs to labāk saprastu. Tāpat uzzināju arī par Grieķijas demogrāfiju. Daudz uzzināju arī par Heraklionas vēsturi. Mums stāstīja, ka Herakliona ir viena no vecākajām pilsētām Krētā un tajā agrāk dzīvoja mīnieši, kas ir sena civilizācija, kas pazīstama ar Knosas pili un mītu par Minotauru. Mani ļoti iespaidoja fakts, ka vietās, kur mēs vienkārši pastaigājāmies, kādreiz dzīvojuši cilvēki pirms tūkstošiem gadu. Vēsture tur bija jūtama gandrīz visur – senās sienas, muzeji, arhitektūra un pat ielu nosaukumi.
Vēl viena ļoti nozīmīga piedzīvojuma daļa bija laiks, ko pavadīju kopā ar viesu ģimeni. Ģimene, pie kuras paliku, bija ļoti jauka, sirsnīga un ieinteresēta tajā, lai es justos labi. Viņi bija ļoti uzklausoši un izpalīdzīgi, vienmēr pajautāja, kā man gājis dienas laikā, un bieži piedāvāja kopīgas aktivitātes. Ģimene dzīvo lielā dzīvokļu mājā, kur katrā stāvā dzīvoja citi tās pašas ģimenes locekļi. Man tas šķita ļoti iespaidīgi un interesanti, jo Latvijā šāds dzīvesveids nav īpaši izplatīts. Man patika vērot, cik cieši viņi visi saistīti savā starpā. Viņi bieži satikās, kopā ēda, runājās un palīdzēja viens otram ikdienas darbos. Es arī uzzināju, ka grieķu ģimenes mēdz būt ļoti apzinīgas un čaklas. Ģimene, pie kuras dzīvoju, pastāstīja, ka gandrīz katrs no viņiem mācās vēl kaut ko papildus – kāds apgūst valodas, kāds pilnveido profesionālās zināšanas, bet kāds apmeklē kursus vai seminārus. Viņi vienmēr bija aizņemti, taču tajā pašā laikā atrada laiku kopā būšanai. Mani tas ļoti iedvesmoja. Vēl uzzināju, ka grieķiem ļoti patīk Ziemassvētki, lai gan ziema viņiem ilgst tikai dažas nedēļas un temperatūra ir daudz siltāka nekā pie mums. Ģimene stāstīja, ka svētku laikā viņi rotā mājas, cep saldumus un ļoti daudz laika pavada kopā.
Viesu ģimenei ļoti garšo karstā šokolāde, kuru gatavo kafejnīcā pilsētas centrā. Ģimene mani aizveda uz šo kafejnīcu, lai to nogaršotu, un tā tiešām bija ļoti garšīga, varbūt tikai nedaudz par biezu. Šis vakars man arī ļoti paliks atmiņā, jo varēju vairāk pavadīt laiku kopā ar viesu ģimeni.
Es pamanīju, ka grieķi ļoti mīl svinēt pat pašus mazākos svētkus. Pat nelieli notikumi var kļūt par iemeslu satikties un būt kopā. Tāpat arī grieķi salīdzinājumā ar latviešiem ir daudz skaļāki, viņi runā skaļi, smejas skaļi un savas emocijas necenšas slēpt. Sākumā tas mani mazliet mulsināja, bet ar laiku pieradu un pat sāku to uzskatīt par sirsnīgu un dzīvespriecīgu īpašību.
Pats spilgtākais notikums, kas man paliks atmiņā, ir mūsu atvadas, kad man bija laiks doties atpakaļ mājās. Visa ģimene mani apskāva un izteica daudz jauku vēlējumu nākotnei, kā arī izteica cerību, ka mēs vēl kādreiz satiksimies. Es arī uz to ļoti ceru.
Kopumā mana pieredze Heraklionā bija ļoti pozitīva. Es daudz ko iemācījos gan par citu kultūru, gan par cilvēkiem, gan par Grieķiju kopumā. Ģimene, pie kuras dzīvoju, bija ļoti atsaucīga un jauka, es jutos gandrīz kā mājās.
Esmu ļoti pateicīga par šo iespēju, jo tā paplašināja manu redzesloku, deva jaunas zināšanas un ļāva piedzīvot lietas, kuras ikdienā nebūtu iespējamas. Noslēgumā varu teikt, ka šī pieredze bija ļoti jautra, vērtīga un patiešām neaizmirstama. Es noteikti ieteiktu arī citiem jauniešiem izmantot šādas iespējas, jo tās ļauj augt, mācīties un iepazīt pasauli daudz plašāk, nekā to iespējams izdarīt tikai skolas solā. Herakliona man paliks atmiņā kā vieta, kurā iemācījos daudz ko jaunu un ieguvu pieredzi, kas mani bagātinās arī turpmākajā dzīvē.
Skolotāja Ieva Brūniņa
“Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autoru uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Valsts izglītības un attīstības aģentūras un uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienību, ne piešķīrēju iestādi nevar saukt pie atbildības par tiem.”