Intervija par filmu ‘’Mans mīļākais karš’’(9.g skolnieces Emīlijas Kundrates mēģinājums žurnālistes profesijā)

Samanta, ar ko Tevi uzrunāja šī filma?

Filma uzrunāja ar to, ka dokumentāls stāsts tika attēlots animācijā.

Par ko bija filma?

Filma ir autobiogrāfisks stāsts par pieaugšanu aukstā kara laika apstākļos Latvijā, par cilvēku sajūtām, domām, noteikumiem un dzīvi tajā laikā.

Kādu atziņu guvi no filmas noskatīšanās?

Sapratu, ka ierobežojumi un  aizliegumi saistībā ar epidemioloģisko situāciju, kas apgrūtina mūsu ikdienas dzīvi, ir nieks, salīdzinot  ar cilvēku dzīvi 20.gs otrajā pusē, kad  viss bija krietni sarežģītāk un bīstamāk.

Filma tika balstīta uz aukstā kara apstākļiem Latvijā no 70. gadiem līdz Atmodai.  Vai uzzināji ko jaunu par šo laika periodu?

Filma ļāva pieskarties un labāk izprast tā laika dzīvi, cilvēku problēmas, pastāvošo iekārtu. Uzzināju, ka nevar klausīties ārzemju radio un eksāmenā nedrīkst paust savu viedokli un savas domas, jo var to eksāmenu nenokārtot… Varēju atkārtot jau zināmas lietas un vēstures faktus.

Filma bija veidota kā animācija, vai tas netraucēja skatīšanos?

Viennozīmīgi nē, jo tieši pretēji – filma šķita citādāka, interesantāka.

Kam tu ieteiktu noskatīties šo filmu?

Visiem, kam patīk dokumentāli stāsti par cilvēku dzīvēm, vai tiem, kam patīk vēsture, vai arī vienkārši cilvēkiem, kam patīk animācijas, jo no šīs filmas var daudz ko iegūt.

Dalīties