Katram no mums ir savs dzīves stāsts – kādam tas ir skaistu brīžu un jauku atmiņu bagāts, bet kādam savas dzīves laikā ir jāpiedzīvo grūtības un jāstājas pretī tās dotajiem pārbaudījumiem.
Viens no šādiem cilvēkiem, kurš ir piedzīvojis neiedomājamo, ir seniore Inta Vilka. Par savu dzīvi Intas kundze ir sarakstījusi grāmatu ‘’Caur sirdi plūstošā dzīve’’, kurā ir aprakstīts, kā viņa 8 gadu vecumā kopā ar ģimeni tika izsūtīta uz Sibīriju, kā izcietusi grūtības, atgriezusies Latvijā un strādājusi par skolotāju. Es domāju, ka Inta Vilka ir bijusi ļoti drosmīga, stāstot par to citiem un daloties savā pieredzē.
Arī mums, 12. l klases skolēniem, ir bijusi iespēja tikties ar I. Vilku. Nu jau divreiz viņa mūs ir apciemojusi skolā, un katrā no šīm reizēm mēs esam uzzinājuši kaut ko jaunu par viņu, kā arī uzrunājoši un neaizmirstami, emocionāli ir atmiņu stāsti par Sibīrijā piedzīvoto.
Tā kā mūsu laiks vidusskolā jau strauji tuvojas noslēgumam, no tikšanās reizes visvairāk atmiņā palikusi I. Vilkas uzruna par mūsu turpmākās dzīves gaitu izvēli.Viņa mūs salīdzināja ar putnēniem ligzdā, kuriem drīz tā būs jāpamet un jākļūst neatkarīgiem, taču tajā pašā laikā brīdināja arī par tiltiem, kurus šķērosojot, būs nepieciešams būt drosmīgiem. I. Vilka uzsvēra, ka dzīve nav dzīve bez kustības.
Mēs pateicamies I. Vilkai par mums veltīto laiku un novēlam viņai labu veselību, možumu un spēku, lai ir atmiņu stāsti, ar kuriem dalīties!
