8.novembrī vairākas sākumskolas klases Gulbenes kultūras centrā apmeklēja Latvijas leļļu teātra izrādi “ Skeleta Juhana gaitas”. Sākotnēji gan bija paredzēts skatīties izrādi “Divi mazi mežonēni”.
Skolēnu atsauksmes…
1.b klase interesanti bija tas, ka izrādes laikā aktieri nerunāja; smieklīgi spēlējās ar skeletu. Vectētiņš spēlējās ar rotaļu mašīnīti. Skanēja jautra mūzika.
1.l klase, skatoties izrādi “Skeleta Juhana gaitas”, dažu brīdi pabaidījās no aktieru meistarības skeletu iekustināt tā, it kā tas būtu atdzīvojies. Pārsteidza arī izrāde bez vārdiem, jo dzirdējām tikai “jā, nē un Juhan!” Izrāde bija smieklīga un jautra.
1.g bija nedaudz samulsusi par izrādes nomaiņu, jo aktivitātēs PIRMS runājām par pārvēršanos, iejušanos “svešā ādā” (gatavojāmies izrādei “Divi mazi mežonēni”). Bet mums arī šī izrāde patika. Tiesa gan, neuztvērām izrādes ideju, bet joki patika.
2.b klases skolēniem ir šādas pārdomas:
Es ieteiktu šo izrādi noskatīties draugam, jo tā bija ļoti jautra.
Man visvairāk paliks atmiņā skelets Juhans. Atziņa: “Nav labi strīdēties ar citiem.”
Man nepatika, kā galvenie varoņi uzvedās. Atziņa: ”Esi radošs!”
Man patika skatīties, kā aktieri tēlo kašķēšanos. Tas bija smieklīgi.
Man traucēja citi skatītāji, kas izteica skaļi savas replikas izrādes laikā. Viņiem jāmācās ievērot uzvedības noteikumus teātrī.
2.e klase izbrīnīta par to, cik maz vārdu vajag, ja ir žesti, mīmika, kustības un piemēroti atribūti. Patika, ka skeletu salaboja un apģērba cilvēku drebēs. Draudzīgas, bet arī bēdīgas izrādes beigas.
