Cik daudz mēs zinām par neredzīgo cilvēku pasauli? Kā viņi uztver apkārtējo pasauli? Kādas profesijas viņiem ir pieejamas? Vai viņi redz sapņus?
Atbildes uz šiem jautājumiem vēlējās rast 6. u un 6. b klases skolēni, kuri devās braucienā uz Rīgu. “Latvijas skolas somas” programmas ietvaros viņiem bija iespēja apmeklēt nodarbību, ko piedāvā uzņēmums “Neredzamā pasaule”. Ejot pa piecām pilnībā aptumšotām telpām neredzīga gida pavadībā, skolēni iejutās neredzīga cilvēka situācijā un sāka iepazīt pasauli, pielietojot citas maņas.
Ejot no mājām uz muzeju, pa rosīgu ielu, pāri tiltam, kas ieved parkā, kafejnīcā, skolēni iepazinās ar Latvijas kultūras vērtībām caur neredzīga cilvēka skatupunktu, kā arī aizdomājas par dizaina nozīmi cilvēka ikdienas dzīvē. Pēc pastaigas tumsā skolēni uzdeva ekskursijas gidiem dažādus jautājumus, kas saistīti ar viņu sadzīvi, darbu u.tml., uzzināja, kāda nozīme neredzīga cilvēka dzīvē ir sunim-pavadonim un kā pret šo suni jāizturas sabiedrības locekļiem.
Pēc nodarbības skolēni dalījās savos iespaidos un pārdomās. Lūk, dažu skolēnu teiktais!
- Sākumā man bija tumsā bail no tā, ka kaut kas uzkritīs virsū vai ka pati kaut kam uzskriešu un sasitīšos. Pa telpām pārvietojāmies maziem solīšiem un turējāmies draugs pie drauga. Es varēju saprast, kā neredzīgi cilvēki jūtas dzīvojamā istabā, muzejā, veikalā, parkā un kafejnīcā.
- Katrs no mums saprata un sajuta, cik tas ir grūti dzīvot pilnīgā tumsā, kā jūtas neredzīgi cilvēki.
- Izjutām to, ka pazaudējot vienu maņu, var ņemt talkā citas maņas, kuras aktivizējas. Tomēr domājam, ka redze ir gandrīz svarīgākā maņa. Bez tās ir ļoti, ļoti grūti dzīvot.
- Pēc sarunas ar neredzīgiem gidiem secinājām, ka valsts viņu labā arī dara, cik var, palīdz, kā var. Piemēram, ir ierīkoti luksofori ar skaņas signālu, tiek apmācīti suņi, kuri palīdz neredzīgiem cilvēkiem, tomēr tie ir ļoti dārgi. Vienu šādu sunīti mēs arī satikām. Viņš bija ļoti mīlīgs un gudrs. Drošs neredzīgā cilvēka sargs un palīgs.
- Mēs klausījāmies un jutām līdzi neredzīgo gidu dzīvesstāstiem. Apbrīnojām viņu dzīvesprieku un apņēmību dzīvot tālāk, kas nemaz nav tik viegli. Uzklausījām viņu padomus sargāt savu veselību, būt prātīgiem, sargāt sevi un apkārtējos.
