Ir pierasts, ka Ziemassvētku gaidīšanas laikā, ierodas gan “Viens pats mājās”, gan “Grinčs”.
Decembra sākumā Gulbenes kultūras centrā varējām apmeklēt muzikālu izrādi “Grinča Ziemassvētki”, un kārtējo reizi padomāt par labo un ne tik labo (arī mūsu dvēselēs), par to, ka dažkārt tam īgnajam, ne tik labajam varbūt pietrūkst kādas siltas un saprotošas sirds.
Arianna no 5.n klases teic: “ Izrādei sākoties, sāka runāt balss, bet cilvēks nebija redzams. Izrādes tēma bija par Kasīšu ciemu, kurā visi sāka gatavoties Ziemassvētkiem, bet kaut kas viņus traucēja, kaut kas ir ienīdis Ziemassvētkus jau daudzus gadus – Grinčs. Grinčs dzīvoja augstu kalnā un izlīda ārā tikai, kad bija izsalcis. Bet Kasīšu ciema pastniekam bija meita, kura ticēja, ka Grinčam kaut kur sirdī ir siltums.”
Gustavs (3.e ) raksta:
“Man patika izrāde! Grinčs nebija dusmīgs, bet gan smieklīgs. Grinčs gribēja atņemt Ziemassvētkus, bet viņam izauga sirds, un beigās tie iepatikās.”
Dārta (3.e) : “ Izrāde bija ļoti smieklīga un forša. Man visvairāk patika tas moments, kad viens no Kasīša ciema iedzīvotājiem iekliedzās: ” Man nav bail no Grinča!”, un tieši tad Grinčs uzskrēja uz skatuves. Man šī izrāde iemācīja, ka arī ļaundariem ir sirds. Es šo izrādi noteikti ieteiktu noskatīties, jo viņa ir tik sirsnīga!”
No visiem – paldies par iespēju noskatīties jautro izrādi!
