Gulbenes novada vidusskolas skolēniem ir iespēja izbaudīt Erasmus+ pieredzi, gan dodoties uz mobilitātēm ārpus Latvijas robežām, gan piedaloties aktivitātēs uz vietas skolā, uzņemot kādu grupu. Neatņemama sastāvdaļa ir ārzemju jauniešu uzņemšana pie sevis mājās. Uzņemšana ģimenē izmaina ikdienas ritējumu, jo visai saimei jāpielāgo savi skolas/darba grafiki un atpūtas brīži ciemiņam, tomēr šī iespēja dod neatkārtojamu pieredzi, jo dod iespēju iepazīt citu kultūru, tradīcijas, valodu un dzīvesveidu tieši mājās. Tas paplašina pasaules redzējumu un veicina starpkultūru sapratni. Gan bērniem, gan pieaugušajiem ir iespēja praktizēt svešvalodu. Tā ir dzīva valodas apguve ikdienas situācijā. Tieši uzņemšana veicina ilgstošas draudzības starp ģimenēm un jauniešiem dažādās valstīs. Jau esam dzirdējuši vairākus piemērus, kad mūsu ģimenes savu atvaļinājumu plāno pie jauniegūtajiem draugiem.
Šī mācību gada laikā vairāk nekā 20 ģimenes 5.-7.klašu posmā uzņēma pie sevis viesus no Spānijas, Francijas un Itālijas. Trīs ģimenes dalās savā pieredzē.
1. “Kad Elizabete devās uz Franciju Erasmus+ ietvaros, tas bija viņas pirmais ilgākais laiks prom no mājām – bez ģimenes, bez ierastās vides, tikai viņa pati un pilnīgi jauna pasaule. Dzīvojot nedēļu franču ģimenē, sākumā bija neliels satraukums – viss bija jauns un nezināms, taču jau otrās dienas vakarā es sapratu, ka WhatsApp ziņa: “Mammīt, man viss kārtībā!” ir apliecinājums, ka šo pieredzi viņa bauda un “ēd ar lielo karoti” un laika garām sarunām ar mājās palicējiem viņai nebūs. Šajā laikā franču ģimenes mamma mums sūtīja bildes un ziņas, kā Elizabete iejūtas franču ģimenes ikdienā un kā ar katru mirkli viņas sadraudzējas ar savu franču viesģimenes meiteni Romane. Un arī mums ar franču ģimenes mammu radās ļoti labs kontakts, kas turpinās arī pēc programmas beigām.
Lai gan Elizabete un franču bērni ciemojās tikai nedēļu viens pie otra, kopumā šīs divas nedēļas – viena pieņemošajā ģimenē, otra Latvijā – kļuva par neaizmirstamu piedzīvojumu. Tas bija daudz vairāk nekā tikai īslaicīga apmaiņa – šis laiks radīja spēcīgu saikni, dziļas emocijas un paliekošas atmiņas.
Lai gan franču meitene Romane ir ļoti kautrīga, nedaudz atturīga un valodas barjera neļāva komunicēt tik brīvi, kā gribētos, tas netraucēja meitenēm saprasties, un tas tikai apliecināja to, cik daudz iespējams pateikt bez vārdiem. Ar skatienu, smaidu, klātbūtni un rūpēm – starp viņām izveidojās saikne, kas bija sirsnīga un īsta. Tā bija viena no vērtīgākajām atziņām šajā pieredzē: attiecības var veidot arī klusumā, ja vien ir atvērtība un sirsnība. Un asaras, kas bija atvadoties, parādīja cik ļoti vienas nedēļas laikā var pieķerties citas kultūras bērniem, kas sākumā likās kā pilnīgi svešinieki.
Dzīvojot kopā ar franču ģimeni un iesaistoties viņu ikdienā, Elizabete iemācījās pielāgoties, kļuva patstāvīgāka, iemācījās rūpēties par savu vienaudzi, uzlaboja savas angļu valodas prasmes un pats galvenais – viņa ieguva pārliecību par sevi. Turklāt radās draudzības, kas joprojām turpinās, un atmiņas, kuras vienmēr paliks sirdī.
Lielākās skumjas šobrīd ir tās, ka – lai piedalītos nākamajā projektā, ir jāgaida gads, jo, jautājot, vai viņa vēlētos izbaudīt šo pieredzi vēlreiz, viņas atbilde bija – viennozīmīgi JĀ!”
6. klases skolnieces Elizabetes mamma Inga
2. “Nesen mūsu ģimenei bija iespēja uzņemt Erasmus+ apmaiņas programmas skolēnu no Itālijas. Šo pieredzi ieguvām, jo meita vēlējās piedalīties Erasmus+ programmā. Mēs tam piekritām, lai bērnam būtu iespēja gūt vērtīgu kultūras apmaiņas pieredzi, attīstīt valodu prasmes un iepazīt citādas dzīves tradīcijas. Šajā nedēļā mēs varējām parādīt savu latviešu tautas dejas tradīciju skates koncertā. Parādīt vienotību un atbalstu basketbola spēlē, kurā piedalījās Gulbenes basketbola komanda “Buki”. Šī nedēļa bija ne tikai interesanta un aizraujoša, bet arī ļoti vērtīga mūsu ģimenei kopumā – iemācījāmies būt atvērtāki, saprotošāki un ar prieku redzējām, kā bērni veido jaunas draudzības. Mēs iesakām un iedrošinām arī citus vecākus nebaidīties un ļauties šādai pieredzei – tā ir bagātinoša gan bērniem, gan vecākiem.”
6. klases skolnieces Helēnas mamma Inese
3. “Erasmus+ projektā piedalījāmies savas klases audzinātājas pamudināti, lai gan pirms tam uz to raudzījāmies ar bailēm un skepsi. Kā tas ir uzņemties atbildību par cittautas bērnu nedēļas garumā?
Mana meita ir ļoti aktīva un komunikabla meitene un ļoti vēlējās piedalīties projektā, mesties piedzīvojumā. Un tā mēs uzņēmām mūsu pirmo ciemiņu – meiteni no Spānijas. Meitene viesojās 5 dienas. Viņa ļoti labi runāja angliski, un mūsu ģimenei izveidojās ļoti laba komunikācija. Vakaros spēlējām galda spēles, pie vakariņu galda apspriedām Spānijas kultūru un ikdienišķas lietas. Iepazinām meiteni un viņas ģimeni, Spāniju no meitenes stāstiem.
Protams, ciemiņa uzņemšana prasīja arī nelielu sagatavošanos. Pirms ciemošanās notika saziņa meitenēm savā starpā un mums ar viņas vecākiem, lai nedaudz iepazītos un radītu arī drošības sajūtu ciemiņam un viņas vecākiem, palaižot savu bērnu uz svešu valsti pie svešas ģimenes.
Meitai izveidojās lieliska draudzība ar spāņu meiteni. Un tad jau viņa Erasmus+ projekta ioetvaros devās pie jauniegūtās draudzenes uz Spāniju. Tā bija ļoti jauka pieredze. Iespēja ceļot, gūt pieredzi pašai iekļauties spāņu ģimenē, komunicēt, apmeklēt spāņu skolu, iepazīt dabu, kultūru.
Liela nozīme ir valodas zināšanām, par to mēs pārliecinājāmies, piedaloties projektā otro reizi, uzņemot franču meieteni. Meitenei ar angļu valodu gāja grūti, un mūsu komunikācija neveidojās. Tāpat spēlējām galda spēles, devāmies tuvākos izbraukumos, bet pie vakariņu galda runājām mēs, meitene klusēja.
Guvām divas dažādas pieredzes. Bet ir ļoti interesanti iepazīt dažādu tautu jauniešus, saskatīt kultūru atšķirības. Patīkami novērot, kā tavs bērns uzņemas atbildību un rūpes par ciemiņu.
Mēs esam atvērti jauniem projektiem un novēlam visiem, kuriem ir iespēja to darīt, piedalīties, gūt pozitīvu vai citādu pieredzi, gūt draugus vai paziņas, mesties piedzīvojumā!”
6.klases skolnieces mamma
