Bonija ir maza meitenīte, kura nekad nav redzējusi lietu. Kad meitenītei
vaicāja, kā tas var būt, ka nekad nav sastapusi lietu, viņa stāstīja, ka ļoti
vienkārši – viņu ciemā tas nekad nav parādījies. Taču Bonija par lietu bija dzirdējusi
daudz interesantas informācijas.
Vienu dienu Bonija izgāja dienas gaismā, lai pagalmā spēlētos tēta taisītajā
smilšu kastē, šūpotos šūpolēs un skraidītu kopā ar mammu. Pēkšņi debesīs
sagriezās melni jo melni mākoņi, saule aizgāja aiz mākoņiem un sacēlās liels vējš.
Bonija, protams, uzreiz sabijās, ieskrēja istabā un tikai pa logu novēroja, kā sāk līt
lietus. Meitenīte mammai apjautājās, ko labu nodara lietus zemei. Mamma viņai
paskaidroja, ka lietus nāk no mākoņiem un tas palīdz zemes augiem padzerties. Gan
ziedi, gan koki, gan jebkurš augs uz zemes ir priecīgs, kad līst lietus, jo tie no lietus
dzer ūdeni.
Šajā ciemā lietus nebija lijis, kopš piedzima Bonija. Tātad apmēram seši
gadi bez lietus šajā ciemā. Arī mammas dārzā bija sastādītas puķes, dažādi koki,
taču visi bija jau nokaltuši, drūmi un izslāpuši. Kad lietus jau bija nelielu laiciņu lijis,
meitenīte pamanīja, ka mammas dārzā viens zieds pēc otra sāka plaukt un parāda
savas krāsas. Arī mamma bija stāvā sajūsmā, jo ilgi gaidīja, kad viņas stādītie ziedi atplauks un izrādīs savu krāšņumu. Bonija pajautāja mammai, vai arī viņa drīkst iziet lietū, jo gribēja to aptaustīt un līdz galam saprast, kas tas ir. Bonijas lietus zābaki, kā arī lietussargs bija iekrāmēti dziļi skapī, jo neviens nezināja, kad lietus izdomās līt, taču,
kad mamma tos atrada, Bonija bija pilnā gatavībā doties pagalmā. Viņa uzmanīgi to
aptaustīja un saprata, ka tas ir parasts ūdens, kas nāk no mākoņiem, un tas nevienam
nekaitē. Bonijai tik ļoti iepatikās lietus, ka viņa sāka lēkāt pa peļķēm, veidot dubļu
vannas, celt dubļu pilis, mamma šo visu Bonijai ļāva, jo tā bija viņas pirmā lietus satikšanas reize.
Lai gan meitenei ļoti patika lietū un viņai vislielāko prieku sagādāja dubļu vanna, viņa bija gatava doties istabā, lai peldētos siltā ūdens vannā, kuru viņas mamma jau bija sagatavojusi, jo Bonija no matu galiņiem līdz pat papēžiem bija noklāta biezā dubļu kārtā. Kad vannošanās bija pabeigta, Bonija ielēcā dīvānā un ar vecākiem izbaudīja karsto zemeņu tēju ar iepriekšējā dienā ceptajiem cepumiem.