Reiz meža biezoknī, nelielas upes piekrastē, dzīvoja zēns vārdā Larels. Viņš bija

garš, ar īsiem, brūniem matiem un zaļām acīm. Kārtējā pavasara diena ritēja brīvā dabā,

dziedējot kokus un klausoties putnu skaņās. Taču Larels bija īpašs, viņam nebija ožas jau kopš dzimšanas, viņš nezināja, kā smaržo upe, koku lapas, ziedi, kas auga piemājas krūmā un daudz kas cits, taču tas bija viņa sapnis – sajust smaržu.

Lasīt tālāk “Zēns, kurš nejuta smaržu (Beāte Krista Dikele, 11. klase)”

Bonija un lietus (Beāte Krista Dikele, 11. klase)

Bonija ir maza meitenīte, kura nekad nav redzējusi lietu. Kad meitenītei

vaicāja, kā tas var būt, ka nekad nav sastapusi lietu, viņa stāstīja, ka ļoti

vienkārši – viņu ciemā tas nekad nav parādījies. Taču Bonija par lietu bija dzirdējusi

daudz interesantas informācijas.

Lasīt tālāk “Bonija un lietus (Beāte Krista Dikele, 11. klase)”

Pastaiga pa parku pavasara dienā (Linda Daina Kalniņa, 11.klase)

Pavasarī, ejot pa parku, es nejauši ieraudzīju pirmo taureni. Lidojot no viena zieda uz otru, ar prieku vācot saldo nektāru. Cik atsvaidzinoši! Uzreiz ir manāms kontrasts no pārējām dienām pirms šīs, kuras patiesi bija aukstākas. Ziedi vēl neziedēja, un līdz ar to taureņi vēl nebija sākuši pulcēties. Šodien daba bija pilnībā redzama.

Lasīt tālāk “Pastaiga pa parku pavasara dienā (Linda Daina Kalniņa, 11.klase)”
1 2