Čau, čau! Te raksta Jums Pepija.
Ceļojot pa tāltālām jūrām, man iešāvās prātā:”Eh, cik labi būtu pamācīties īstā skolā, ne tikai attālināti!”
Un kā reiz gadījās, ka papucim nebija jābrauc jūrā un es varēju doties uz skolu.
Tā kā es neesmu vis šāda tāda persona, man vajadzīga burvīga skola. Tad nu devos uz Gulbenes novada vidusskolu raudzīt, kura pirmā klase man būtu īpaši mīļa (tālāk par pirmo klasi vēl neesmu tikusi).
Un – izrādījās! – mīļas man visas sešas pirmās klases. Gudri, atraktīvi, dziedoši, rēķinoši, komplimentus sakoši, sportisti. Vienvārdsakot, feini!
Kā lai starp tādiem burvīgiem izvēlas? Un vēl audzinātājas…Kā tādas saulītes! Smukas un jaukas! Bet te nāca palīgā papucis – viņš gan mani drusciņ apbēdināja, jo atkal šim jādodas pa tāltālām jūrām un man jābrauc līdzi (jo, redz, bērns viens pats mājās nedrīkst palikt). Bet man vismaz nevajadzēja izlemt, kurā klasē tad es mācīšos.
Skumji jau gan, bet mani sildīs atmiņas un fotogrāfijas (tās noteikti nēsāšu līdzi savā burvju mugursomā)!
Atā! Atā! Lai maniem jaunajiem draugiem tik labas atzīmes vien! Gan jau atkal kādreiz satiksimies!
Jūsu Pepija Garzeķe
