Bonija ir maza meitenīte, kura nekad nav redzējusi lietu. Kad meitenītei
vaicāja, kā tas var būt, ka nekad nav sastapusi lietu, viņa stāstīja, ka ļoti
vienkārši – viņu ciemā tas nekad nav parādījies. Taču Bonija par lietu bija dzirdējusi
daudz interesantas informācijas.
Lasīt tālāk “Bonija un lietus (Beāte Krista Dikele, 11. klase)”Reizēm man liekas, ka esmu nedaudz pārprasta
Lasīt tālāk “Nakts pārdomas (Linda Daina Kalniņa, 11.klase)”Pavasarī, ejot pa parku, es nejauši ieraudzīju pirmo taureni. Lidojot no viena zieda uz otru, ar prieku vācot saldo nektāru. Cik atsvaidzinoši! Uzreiz ir manāms kontrasts no pārējām dienām pirms šīs, kuras patiesi bija aukstākas. Ziedi vēl neziedēja, un līdz ar to taureņi vēl nebija sākuši pulcēties. Šodien daba bija pilnībā redzama.
Lasīt tālāk “Pastaiga pa parku pavasara dienā (Linda Daina Kalniņa, 11.klase)”Rīt pirmdiena,
Lasīt tālāk “Jauna ausma (Linda Daina Kalniņa, 11.klase)”Tātad… iedomājies – tu dzīvo lauku mājā. Mājai ir viens stāvs, taču arī viegli pieejami un iekārtoti bēniņi. Ir samērā karsta vasaras diena, un tu mierīgi sēdi telefonā, šajā mājā, kuru Tev vajadzēja iedomāties. Tu novērs savas acis no telefona ekrāna, lai appētītu istabu. Pa vienu no vecajiem koka logiem iespīd saule, un tās staros ir redzamas putekļu daļiņas. Tu pie sevis nodomā:’’Diez vai te ir vēdināts pēdējā laikā?’’ Tāpēc dodies atvērt durvis. Jau vien pietuvojoties tām, tu dzirdi skaistās putnu dziesmas tālumā un izdomā iziet nelielā pastaigā cauri pļavai un tad gar mežu mājās. Tu uzvelc saulesbrilles, tirgū pirktus krokšus un dodies pastaigā, nezinot, kas tevi sagaida.
Lasīt tālāk “Iedomājies (Apate, 11.klase)”Vēlos izcelties, nevis kā citi
Izmantot iespēju atrast labāku vidi,
Lasīt tālāk “Mani elki (Apate, 11.klase)”Man patīk ziedi… To košās krāsas atgādina par bērnību, to smarža vienmēr paliek mana prāta tālākajā nostūrī, gaidot atkal pavasari, lai atgādinātu par visiem labajiem laikiem.
Lasīt tālāk “Ziedu kolekcija (Apate, 11.klase)”Ahh, cik ātri skrien laiks… Atceros, kā 13 gados vēl zīmēju uz rokas ar krāsainām spīdīgām pildspalvām, lai varētu izlikties, ka man ir tetovējumi. Tiešām nevarēju sagaidīt, kad būšu pilngadīga un varēšu dabūt īstu! Man bieži māte teica, ka tādā gadījumā es netikšu pie laba darba, bet vai tad es gribu strādāt bankā? Patiesībā vienmēr esmu domājusi par kādu darbu ar labu algu, kas nebūtu pārāk grūts. Jau kopš sākumskolas esmu gribējusi kļūt par dizaineri. Man šķiet – tas ir bijis visu meiteņu sapnis agri vai vēlu dzīves laikā, taču, no otras puses, tas prasītu daudz piepūļu.
Lasīt tālāk “Mana Mollija (Apate, 11.klase)”
