Lai pamainītu savu ikdienu, mēs, 2.g klase, nolēmām doties uz teātri, lai baudītu mākslu un kultūru. Viss gan nebija tā, kā mēs domājām, ka tas būs.
Teātris nāca pie mums! Cik ilgi būtu jābrauc uz Liepāju, lai noskatītos leļļu teātra izrādi? Šoreiz mums vajadzēja tikai 5 minūtes, lai pieslēgtos izrādei. Kopā, tomēr tālu cits no cita, mēs sekojām līdzi pūcītes Ucipuci nelaimes gadījumam tālajā Itālijā.
Nav jau nemaz viss tik nelaimīgi! Pūcīte sev ieguva labus draugus un iemācījās lietas, kas noder dzīvē. Piemēram, nepadoties, bet gan mierīgu prātu apdomāt situāciju. Dažreiz nākas “domāt ārpus kastes”. Vai Jūs zināt, ko tas nozīmē? Mēs zinām gan! Pirms teātra izrādes mēs jau bijām iepazinušies ar abām šīs pasakas daļām, tomēr domāju, ka daudzi no mums juta līdzi Ucipuci un cerēja, ka tā nonāks mājās pie sava Mīļā Kriša. Mēs ne tikai skatījāmies, bet mēģinājām noteikt stāsta (izrādes) galvenos varoņus, notikuma vietu un galveno domu.
Vai ziniet, kas vēl ir svarīgi? Dodoties uz teātra izrādi, nedaudz saposties, arī tad, ja skaties mājās pie datora vai telefona ekrāna.
