Erasmus+ projekta “Pieredzēt Pieredzot” brauciens uz Horvātiju

Ir agrs 5. maija rīts, astoņi, patīkami satraukti jaunieši un divas skolotājas ar koferiem dodas uz Rīgas lidostu, lai uzsāktu mācību piedzīvojumu Horvātijā Erasmus+ projekta “Pieredzēt Pieredzot” ietvaros.

Grupā jaušams satraukums, jo ir neziņa par to, kas sagaida, kāda būs dzīvošana viesģimenē, kā arī vēl priekšā garš ceļš līdz galapunktam – Vrobecai, to mērojot ar dažādiem transportlīdzekļiem (lidmašīnu, autobusu, vilcienu).

Izkāpjot no vilciena, uztraukums pazūd nemanot, jo skolēnus sagaida atsaucīgas, draudzīgas Horvātu viesģimenes, un iekārtošanās laiks jaunās mājas paiet bez bažām.

Pirmdienas un arī visi pārējie rīti sākas nepierasti agri – plkst. 7.45 vai 7.15, jo šajā skolā mācības notiek divās maiņās. Mēs darbojāmies pirmajā maiņā.

Nedēļas laikā piedzīvojām dažādas aktivitātes: praktiskās nodarbības robotikā, bioloģijā, angļu valodā, matemātikā un informātikā. Skolēniem bija iespēja tikties ar brīvprātīgajiem jauniešiem, kuri darbojas Zagrebā, piedalīties muzejnodarbībā vietējā Mākslas muzejā, veikt orientēšanos, izmantojot ActionBound aplikāciju, iepazīt Rimac autoražotāja darbību, apmeklēt Teslas muzeju, kā arī doties uz  galvaspilsētu Zagrebu un izbaudīt elpu aizraujošu pārgājienu Plitvicas dabas parkā.

Skolēnu galvenās atziņas par piedzīvoto:

  • Šis projekts bija piedzīvojumiem bagāts.  Man patika iepazīties ar Horvātijas bērniem.  Iepazinu viņu kultūru un viņu ēšanas kultūru.
  • Vienmēr vajag domāt labāko un nevar zināt, kas mūs sagaidīs, jo domājām, ka ar 13-14 gadīgiem nebūs tik interesanti, bet bija ļoti forši.
  • Horvātijā ir ļoti reliģiski cilvēki, kā arī visur, gan skolā, gan mājās, var redzēt krustus un pielūgsmes attēlus.
  • Mēs visi ļoti viegli atradām kopīgu valodu ļoti ātri, un jau pirmajā dienā visi izveidojām lielu draugu grupu.
  • Projekta laikā es ieguvu jaunus draugus, pieredzi un uzlaboju savas angļu valodas prasmes.
  • Skolās atšķirīgais ir tas, ka viņiem skolā ēdnīcā jāēd ir stāvus pie galdiem, nevis kā pie mums jāsēž pie galda. Skola sākas plkst. 7:45. Viņiem ir 5 baļļu sistēma, nevis kā mums 10. Kopīgais ir tas, ka skola ir sadalīta 2 daļās: mazākie bērni vienā ēkas pusē, bet vecākie otrā.
  • Projekta ietvaros uzzināju, ka citviet pasaulē cilvēki ir tik pat vienkārši kā mēs un ar viņiem ir tik pat viegli rast kopīgu valodu kā ar latviešiem. Horvātu jaunieši ļoti ciena ciemiņus un ir ļoti jauki un pretimnākoši, tāpat kā skolotāji un vecāki. Projekta nodarbības lika aizdomāties par savu mentālo veselību un kā sabiedrība to ietekmē, kā arī, kā sociālie tīkli to ietekmē. Pirmo reizi izveidoju robotu, kas strādāja un veicu telefona “digital cleanup” ar skolotājas palīdzību. Kopumā ļoti interesanta,  skaistiem skatiem bagāta un jaunu zināšanu iegūšanas pieredze.
Dalīties