Kādā dienā tētis ar telefonu izgāja ārā apskatīties akā ūdens līmeni. Tad pēkšņi telefons iekrīt akā.
Lasīt tālāk “Velniņi manā skolā ( Una Berģe, 6.l)”Kategorija: Skolēnu literārā jaunrade
Reiz ellē divi mazi velniņi gribēja tik uz zemes. Kādu dienu divi mazie velniņi tika uz zemes. Un tā bija skaista vasaras diena.
Lasīt tālāk “Velniņi Gulbenē (Mārcis Kromulis, 6.e)”
Kā jau visās pazemes stacijās, arī šajā bija ļoti daudz durvju. Vienas durvis bija aizslēgtas, un jau ļoti, ļoti sen neviens tās nevarēja atvērt.
Lasīt tālāk “Velniņi (Madara Krevica, 6.l klase)”
Bija divi mazi velniņi, kuri palīdzēja princesei izkļūt no velna nagiem. Palīdzējuši princesei, viņi devās meklēt jaunus piedzīvojumus. Mazajiem velniņiem ceļā bija daudz piedzīvojumu. Viens no tiem bija mūsu mazajā ciemā, ko dēvē par Gulbeni.
Lasīt tālāk “Literārā pasaka “Velniņi Gulbenē” (Paula Priedīte, 6.e)”Gulbenes novada vidusskolas skolniece Katrīna Bogačkova savā brīvajā laikā raksta dzejoļus, kurus tagad apkopojusi un ilustrējusi, lai cilvēki tos lasītu un novērtētu. Dzejoļi tapuši gan kā pašizpausme , gan literatūras stundās, iedvesmojoties no lasītajiem autoriem.
Lasīt tālāk “Ilustrētā dzeja (Katrīna Bogačkova, 10.g)”
Reiz meža biezoknī, nelielas upes piekrastē, dzīvoja zēns vārdā Larels. Viņš bija
garš, ar īsiem, brūniem matiem un zaļām acīm. Kārtējā pavasara diena ritēja brīvā dabā,
dziedējot kokus un klausoties putnu skaņās. Taču Larels bija īpašs, viņam nebija ožas jau kopš dzimšanas, viņš nezināja, kā smaržo upe, koku lapas, ziedi, kas auga piemājas krūmā un daudz kas cits, taču tas bija viņa sapnis – sajust smaržu.
Lasīt tālāk “Zēns, kurš nejuta smaržu (Beāte Krista Dikele, 11. klase)”
Ahh, cik ātri skrien laiks… Atceros, kā 13 gados vēl zīmēju uz rokas ar krāsainām spīdīgām pildspalvām, lai varētu izlikties, ka man ir tetovējumi. Tiešām nevarēju sagaidīt, kad būšu pilngadīga un varēšu dabūt īstu! Man bieži māte teica, ka tādā gadījumā es netikšu pie laba darba, bet vai tad es gribu strādāt bankā? Patiesībā vienmēr esmu domājusi par kādu darbu ar labu algu, kas nebūtu pārāk grūts. Jau kopš sākumskolas esmu gribējusi kļūt par dizaineri. Man šķiet – tas ir bijis visu meiteņu sapnis agri vai vēlu dzīves laikā, taču, no otras puses, tas prasītu daudz piepūļu.
Lasīt tālāk “Mana Mollija (Apate, 11.klase)”
Reiz piedzima kāds mazs zēns, kuram matu vietā auga zāle un tiem pa vidu pāris spilgti ziedi. Zēns bija maza auguma, apaļiem vaigiem un zilām acīm. Ne mammas, ne tēta izskats neliecināja par to, ka zēnam matu vietā varētu augt zāle.
Lasīt tālāk “Zēns, kuram matu vietā zāle (Beāte Krista Dikele, 11.u klase)”