YOLO (you live only once – Tu dzīvo tikai vienreiz)!
DIY (do it yourself – izdari pats)!
AHA ( moments, kad kaut kam seko līdz un pēkšņi kaut ko saproti līdz galam vai izproti kaut ko, kas ilgi nav bijis skaidrs/ uzzini ko pilnīgi jaunu no cita aspekta utt.)!
Jautāsiet, kas tas? Tās ir frāzes, kuras raksturo starptautisko mācību, kurās pabija mūsu skolas projektu asistente Ieva, būtību.
Gulbenes novada vidusskolā tiek īstenoti vairāki Erasmus + projekti, kuru koordinēšanai noder papildus apmācības un citu koordinatoru pieredze. Saltoyouth (www.salto-youth.net) resursu centrs regulāri piedāvā mācību kursus, lai jaunatnes darbinieki varētu padziļināt, atjaunot, papildināt savas prasmes veiksmīgu projektu veidošanā un realizēšanā.
Projektu asistente Ieva Brūniņa sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko lietu programmu aģentūru piedalījāsErasmus + fondu finansētajās starptautiskās mācībās “Learning Playground in Volunteering” (tulk. – mācību “spēļu laukums” brīvprātīgo darbā), kuras organizēja Ungārijas Starptautisko projektu aģentūra galvaspilsētā Budapeštā. Lūk, viņas pieredzes stāsts…
“5 dienu laikā kopā ar citu valstu un dažādu organizāciju pārstāvjiem lielisku, pieredzes bagātu treneru pavadībā apguvu zināšanas, kuras jau drīz varēšu lietot darbā ar brīvprātīgajiem, kuri savu pieredzi uzsāks rudenī mūsu skolā.
Piemēram,
- ir ļoti būtiski ne tikai iedomāties ideālo vietu savai nodarbībai, aktivitātei, bet tiešām fiziski aiziet līdz šai vietai un sajust: ja ieklausās, tad ķermenis pasaka priekšā – der vai neder. Pati to izjutu kādā uzdevumā, kad mums bija jāatrod sava pārdomu vieta āra teritorijā. Mana pirmā doma, kamēr vēl atrados iekštelpās, – tās varētu būt šūpoles bērnu laukumiņā, taču, jo tuvāk tam fiziski tuvojos, jo vairāk sapratu – nē, šeit es nepastrādāšu (jo šobrīd šī vieta, esot prom no mājām, manī vieš skumjas un vēlmi būt citur, pie savas ģimenes). Tad nu meklēju un atradu pilnīgi citu vietu paredzētajam uzdevumam;
- tikpat interesantas bija diskusijas par nojumītes izmantošanu – viens cilvēks nesaprot, ko gan tur varētu darīt, bet cits pasaka, ka labākas vietas nevar būt, jo…. Un tā ir katrai lietai, vietai, jautājumam, vai ne?;
- vēl būtiski bija izbaudīt to, ka vai tad, kad apkārtējā vidē rūc un dūc mašīnas un ar urbjiem labo baseinu…, ir iespējams novadīt jēgpilnu teorētisko nodarbību. Ir cilvēki, kas ir spējīgi blakus trokšņus nolikt malā, bet ir tādi, kas to nevar. Varbūt ir jautājums arī par to – grib vai negrib un cik ļoti liela vēlme ir piedalīties tieši šajā aktivitātē, tieši šajā brīdī vai tomēr vienkāršāk pateikt, ka man traucē tās mašīnas un saule par spožu spīd!;
- vēl katram no mums ir īpaši būtiski atrast savu miera ostu ( ko mani treneri sauca par alu), kur paslēpties un būt ar sevi. Kopīgi secinājām, ka mēs saviem brīvprātīgajiem varētu palīdzēt šo vietu pilsētā atrast, jo vienam tas varētu būt parks, mežs, ceļa mala, bet citam bibliotēka, sporta centrs vai kāda cita vieta iekštelpās vai ārtelpās mūsu pilsētā. Būtiski ir atcerēties, ka ne visi zina, ka mums katram IR nepieciešams brīvmirklis, kad pabūt vienatnē, un ne katrs zina, ka, to atrodot un veltot kaut 15 minūtes dienā/ nedēļā/ mēnesī, ir iespējams labāk parūpēties par sevi un savu garīgo veselību (kā mūsdienās saka – neizdegt). Vēl ļoti būtiski ir piedāvāt vietu, telpu, situācijas (sapulces), kur cilvēks var smelties informāciju, iedvesmu, padomu. Bieži vien aizmirstam cits citu atbalstīt un darīt lietas kopā. Kur pieci kopā 15 minūtēs tiks pie risinājuma, tur viens varbūt 2 stundas iemaldīsies vēl dziļākā mežā.
Darbs bija intensīvs (no rīta līdz pat vēlam vakaram), strādājot gan individuāli, gan lielākās un mazākās grupās. Mēs ne tikai darbojāmies uz vietas, bet arī devāmies uz kulinārijas nodarbību, kur tikām sadalīti grupā. Katra grupa veidoja kādu ēdienu pēc noteiktas receptes. Te varēja novērot, kā katrs jūtas, jo vide ir nepazīstama, uzdevuma nosacījumi līdz galam nav skaidri, taču katrs varēja darboties (kurš uzņēmās līdera lomu, kurš bosa lomu, kurš līdzdarbojās, kurš nogāja maliņā un priecājās, ka par viņu aizmirst un vairāk neko par divu kartupeļu nomizošanu nelūdz). Te vietā ir paruna: man ir skaidrs, ko es pateicu, bet es nekad nevaru būt drošs par to, kā tu to saprati. Šeit es praktiski pieredzēju to, cik būtiski ir pārliecināties par katra cilvēka komforta un zināšanu līmeni un tad pakāpeniski un pa soļiem doties uz priekšu. UN cik liela nozīme ir atbalstošam kolektīvam – ja uzdevuma devējam ir kur citur jābūt, tad ir tik labi, ka kāds mierīgi pastāsta savu redzējumu un var virzīties tālāk. Atslēgvārdi: mierīgi, atrodoties mentāli vienā līmenī.
Mums bija vesela diena kopā ar arhitektiem no uzņēmuma “CAN Architects” (www.canarchitects.hu) – viņi būvē skolas, piedomājot pie dažādām inovācijām, tai skaitā īpašu uzmanību pievēršot telpas lietderīgai izmantošanai. Bija daudz uzdevumu, kuri lika praktiski apjaust apkārt esošo vidi un tās nozīmi mūsu ikdienā, darbā un kvalitāti, ko šī vide mums sniedz. Katram tika iedota divmetrīga nūja, ar kuru kopā bija jāpavada divas stundas (nosacījums – koka nūjai nepārtraukti ir jābūt saskarē ar kādu no ķermeņa daļām). Kopā jādodas arī veikt uzdevumus, piemēram, piesiet dažādas krāsas balonus pie tām vietām, kuras mūsuprāt ir noderīgas kādai nodarbei. Šis uzdevums lika noprast arī to, ka katru dienu mēs līdzi nesam katrs kādu nastu, citam tā šķiet vieglāka, citam grūtāka, taču darbs ir jāpadara. Arī tādā brīdī parādās katra attieksme un katra sagatavotība, uzmanības spējas, vēlme un citas iezīmes, kas ļauj vai liedz veiksmīgi izpildīt uzdevumu.
Teorētiski tika apgūtas zināšanas, kas deva lielāku izpratni par youthpass (starptautiski atzīta apliecība, ko izsniedz pēc mācību procesa, kurā pats dalībnieks izvērtē savu izaugsmi, ieguvumus www.youthpass.eu) un tās lomu projektos, par neformālās mācīšanās veidiem, aspektiem, par metodēm, kuras palīdzētu veidot harmoniskākas attiecības ar brīvprātīgajiem vai jebkuru citu kolēģi (piemēram, ir nepieciešams skaidri definēt, kādas katram ir obligātās vajadzības vai noteiktie ierobežojumi, kurus nekad nepārkāps, vai kur ir tā robeža, kur varam iziet uz kompromisu).
Viens no lielākajiem ieguvumiem starptautiskās mācībās ir cilvēku resurss, kas paplašina paziņu loku un potenciālo projektu partneru atrašana. Ieguvu lieliskas paziņas, kas joprojām dalās ar padomiem un fantastiskiem digitālajiem materiāliem, kā arī ceru uz sadarbību nākotnē.
Šādas mācības dod man enerģiju un iedvesmo, jo pieredzes stāsti, ar kuriem dalās dalībnieki un kursu vadītāji, ļauj ieraudzīt gan katra darba ēnas un skaudro pusi, gan to, kas iedvesmo pēc kritieniem atkal celties un darīt ar jaunu jaudu.
Šī ir mana otrā pieredze, un es priecājos par brīdi, kad pēdējā dienā visi dalībnieki sēž “atziņu” aplī, dalās savās sajūtās un ieguvumos un Tu saproti: wow /AHA moments (visas tās mazās nianses un detaļas saslēdzas kopā un Tava sapratne par lietām, to būtību ir paplašinājusies un kāds iztrūkstošais puzles gabaliņš lielajā projektu pasaulē ir ielicies savā vietā). Mana atziņa pēdējā grupas pārdomu aplī – projekti, pieredzes, vadlīnijas, iespējas, viedokļi, teorijas ir kā nebeidzams stāsts; tā ka jāļauj procesiem notikt, jābūt pacietīgai un jāizbauda šis ceļš, kas ir manā priekšā. “
Projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
