Ir pienācis šis laiks, kad latvieši aizdedz svecīti, piesprauž pie krūtīm karoga lentīti un piemin Latvijas vēstures notikumus. Pirms 103 gadiem 18. novembrī Latvijas Nacionālā teātra ēkā Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas Republiku, padarot to par neatkarīgu valsti. Katru gadu gan valstī, gan darbos, ģimenēs un skolās tiek veltīts laiks, lai suminātu mūsu valsti un cilvēkus.
17. novembris mums, 12. L klases skolēniem, sākās ar klases stundu, kuras laikā klausījāmies svinīgo uzrunu un himnu. Skanot valsts himnai, visi piecēlās kājās, ikviens bija savās pārdomās. Tad kopā ar vēstures skolotāju Ilzi Kalvi runājām, ko mums nozīmē latvietība – būt latvietim. Protams, katram bija savs viedoklis un izjūtas par šo tēmu. Šīs stundas atmosfēru īpašu padarīja fonā skanošā latviskā mūzika un patriotiskās dziesmas. Sapratām, ka mums kā divpadsmitajiem šis ir pēdējais 18.novembris, ko sagaidām skolas solā.
Pēc klases stundas mēs devāmies apsveikt seniori, grāmatas “Caur sirdi plūstošā dzīve” autori Intu Vilku. Viņas acīs parādījās patiess prieks un pārsteigums, un mēs sapratām, ka nevajag daudz, lai kādu iepriecinātu.
Pirmssvētku dienu turpinājām ar svecīšu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Tur mūs uzrunāja vēsturnieks, Gulbenes novada domes deputāts Anatolijs Savickis. Viņš mūs iepazīstināja ar šīs vietas vēsturi un vēlēja būt sava novada patriotiem.
Atgriezušies skolā, mēs sākām diskutēt par līderību. Mēģinājām izveidot savu līdera definīciju, kādas rakstura īpašības viņam varētu piemist un izprast līderības pamatprincipus. Diskutējot spriedām,vai katrs var būt līderis,vai katrs spēj vadīt sevi, savas emocijas, savu dzīvi. Gan piekritām, gan nepiekritām tam. Kā teica audzinātāja: “Pārmaiņas jāsāk ar sevi.”
Padomāt par sevi vajadzēja, zīmējot savu koku – no kurienes nāku, kas mani veidojis, kāds es esmu pašlaik, ko gribu nākotnē dzīvē sasniegt? Lai kaut ko sasniegtu un mainītu, jāveido un jāmaina paradumi. Ikviens uz lapiņas rakstīja savus negatīvos paradumus. Izrādījās, ka no nosauktajiem vairākkārtīgi dominēja šādi: atlieku visu uz vēlāku laiku, “velku gumiju”, visu daru pēdējā brīdī. Secinājām, ka paradumus var gan veidot, gan mainīt. Skolotāja pastāstīja par septiņiem veiksmīga cilvēka paradumiem (tos mēs pielikām klasē pie sienas skaista auseklīša formā). Patīkami, ka pēdējais paradums “Asinām zāģi” māca mūs atpūsties, relaksēties, uzņemt enerģiju.
Tāda bija mūsu pirmssvētku diena skolā. Jauki, ka varējām atpūsties no ikdienas mācību procesa, izdarīt ko labu, iepriecinot kādu, runāt, diskutēt, iegūt jaunu informāciju par jautājumiem, kas svarīgi mums savas nākotnes karjeras veidošanā.
Amanda Pastare, 12.l klases skolniece