Kas personīgi bija Aspazija? Kas viņa ir katram no skatītājiem – personiski? Izrādē “Aspazija. Personīgi” ir metaforas un tēli, kas dziļi skar un rosina. Tomēr pamatā tas ir faktos balstīts stāsts par diviem dzejniekiem, tāpēc rodas sajūta, ka ir divas izrādes – viena, kas rosina iztēli un palaiž to plašā lidojumā, un otra, kas ir visai reālistisks un piezemēts stāsts par divu cilvēku sarežģītu un, kā jau parasti, citu acīm mazsaprotamu kopēju dzīvi (fragments no Edītes Tišheizeres recenzijas).
28. maijā vidusskolas klases skolēni kopā ar literatūras skolotājiem Latvijas skolas somas ietvaros skatījās teātra izrādi ‘’Aspazija. Personīgi’’. Katras klases literatūras skolotāja pēc izrādes noskatīšanās rosināja jauniešus sniegt atgriezenisko saiti par redzēto: pārdomas, sajūtas, komentāri. Protams, katram izrāde raisīja dažādas emocijas un pārdomas.
Tā 10.u klases jauniešiem tapa intervija. Saruna ar 10. u klases skolniecēm Loretu, Beāti, Danielu un Amandu par izrādi:
Cik aktuāla I. Ābeles un M. Ķimeles izrāde, tavuprāt, ir mūsdienu skatītājiem?
- Manuprāt, izrāde ir diezgan aktuāla, jo tiek parādīts, cik svarīgi ir cīnīties par brīvību, par savu viedokli, par saviem uzskatiem, būt drosmīgam.
- Es uzskatu, ka diezgan aktuāla, jo tiek parādīti cilvēki, notikumi, kuri ir liela daļa vēstures (tieši Latvijas).
Kas izrādē tev patika/nepatika? Kāpēc?
- Man patika izrāde ne tikai interesantā sižeta dēļ, bet arī aktieru dēļ, jo tie bija nesamāksloti un profesionāli.
- Man patika. Es biju pat ļoti pārsteigta par to, ka Aspazija spēja pateikt tieši acīs Raiņa māsai, ko domā. Dzejniece neesot tik izglītota kā Raiņa māsa tikai tāpēc, ka viņai nebija tādas naudas, lai mācītos.
Kāda loma, tavuprāt, Aspazijai bija Raiņa kā dzejnieka tapšanā?
- Pēc manām domām, Aspazija iedrošināja un iedvesmoja Raini kā dzejnieku. Viņa deva motivāciju.
- Es uzskatu, ka bez Aspazijas Rainis nebūtu tik ievērojams. Viņi ir kā viens vesels, vienam bez otra ir grūti kaut ko sasniegt.
- Manuprāt, Aspazijas loma Raiņa kā dzejnieka tapšanā bija milzīga, viņa bija morāls atbalsts, kā arī iedvesmas avots.
Par ko izrāde lika Tev domāt?
- Izrāde man lika nedaudz savādāk paskatīties uz dzīvi, mērķiem, attiecībām.
- Par to, cik stipra mīlestība var būt īstenībā.
Un , lūk, daži fragmenti no 10. l un 10. b klases daudzajiem komentāriem, atziņām un pārdomām par izrādi:
- Man atmiņā palika viens Aspazijas teikums:” Mana dzīve lūzīs, bet es tevi mīlēšu.” Šis, manuprāt, bija tik skaisti, jo citu dēļ mēs esam gatavi darīt visu, lai tik būtu blakus cilvēkiem, kuriem mēs nozīmējam tikpat daudz, cik mums viņi.
- Tas, kā Aspazija dzīvoja grūto dzīvi, un viņas mīļotais viegli atdevās citas dāmas rokās, lika saprast, ka viss ir iespējams, ja vien vēlies.
- Mani uzrunāja nelielie humora brīži, jo tie man lika pasmaidīt.
- Izrāde bija pārdzīvojumu pilna, liela nozīme bija mīlestībai.Bbija gan priecīgas, gan bēdīgas emocijas.
- Pretējās puses magnētiski ”savelkas” kopā, lai arī Rainis un Aspazija raksturā un interesēs bija pavisam atšķirīgi, viņi prata viens otru mīlēt.
- Izrādē Aspazija un Rainis kliedza: ”Mēs esam laimīgi, mēs esam laimīgi.” Tas man lika aizdomāties, lai būtu laimīgs, brīžiem pietiek arī ar vienu cilvēku, ko mīli.
- Pēc šīs izrādes noskatīšanās sapratu, cik ļoti svarīgi, ka tev blakus ir cilvēks, kas tevi saprot, kam ir līdzīgi dzīves mērķi un kas līdzīgi domā.
11. l klases jauniešu domas par izrādi:
- Mani uzrunāja , kā Aspazija centās dabūt Jāni ārā no cietuma.
Mani pārsteidza , ka izrādē bija laba mūzika.
Ko uzzināju? Uzzināju ,kāda bija dzīve tajos laikos, kad dzīvoja šie rakstnieki .Uzzināju, kāda bija Aspazija.
- Patika skatīties Raiņa un Aspazijas izrādi, redzēju, kā, diviem cilvēkiem satiekoties, aizsākās Latvijas dzejas nākotne.
- Izrāde mani nepiesaistīja, jo neesmu sajūsmā par teātriem, kā arī viss bija vecmodīgs un bija grūti pierast pie sarunvalodas. Daži vārdi vispār bija nesaprotami. Patika, kā bija režisētas izrādes beigas. Interesanti un neparasti. Patika arī, kā Rainis nosauca savu māsu:” Mana mazā mīļā pumpiņa.” Tagad arī es to pielietošu.
- Šo izrādi varēja skatīties citā laikā, bet ne pēdējās mācību dienās, kad atzīmes izliktas un mums jau vējš svilpo galvās- jūtamies kā vasarā, grūti koncentrēties tādai garai un nopietnai izrādei.
Jauniešiem šī izrāde lielākoties lika padomāt pašiem par sevi. Kas viņiem dzīvē ir svarīgs un ko vēlas sagaidīt no citiem cilvēkiem. Domāt par mīlestību un robežām, piedošanu, kas dažreiz var likties neiespējama, vīrieša un sievietes lomu ģimenē, kā arī cilvēku ambīcijām.
Lasot komentārus, mani piesaistīja veids, kā jaunieši izrādē redzēto saistīja ar savu dzīvi. Aizdomājās par sevi un savām vēlmēm. Iztēlojās, kādu cilvēku gribētu sev blakus nākotnē – attiecībās. Komentāri ir arī par to, kā cilvēki citus vērtē pēc materiālā stāvokļa – uzskata, ka pārējie ir sliktāki tikai tāpēc, ka ir mazāk naudas.
Tikai Tu pats vari noteikt, kāda būs tava dzīve. Neļauj to darīt citiem!
