BARIKĀDES

Bargs putenis pāri, nāk zaļums jau sen,

               Atvadās maldās un ziedus jau dzen.

               Raugoties varā, kā plīstošās mokās,

               Ieklausies, kā mana pilsēta mostās!

               Kā saliedēts cilvēku kamolis dzijas,

               Ātrumā tinās un uzzied, un vijas.

               Dzeloņu drātīs sirds atnāk un raud,

               Sakrātās sāpes no dzirkstīm izrauj…

Lietus


Barikādes (no vērotāja skatupunkta) (Amanda, 11.kl.)

Betona kluči uz ielām. Vai tiem nebūtu jāatrodas stroikās?

Asfaltā guļ nošautie. Vai viņus mājās negaida vecāki, bērni?

Rosība sit augstu vilni. Vai večiņām tā neizbeigsies dzija?

Ielu krustojumus šķērso traktori. Vai ceļi jau notīrīti? 

Kājas trīc un rokas sāpīgi tirpst. Vai tas no uztraukuma?

Ādas cimdus uzrauj naglas. Vai pilsētnieki nebaidās sala?

Durvis un dēļi veido kaudzes. Vai kāds mājās izlauzis eņģes? 

Ekstāze, šķietami, ēno viņu sejas. Vai tā ir, tās nav bailes?

Suverenitāte dzen mūsu tautu uz priekšu. Vai tā būs vienmēr?

Barikādes (Anna, 11.kl.)

Betona bluķi un šķembas sedz skatu uz tālāko ielu,

Ar sirsnīgu skatienu vietējās sievas dod buljonu un siltu „Labrītu!”

Rīgas ielās plūst cilvēku sarunas, kas spekulē par tuvāko nākotni,

Ir vai nav mums jābīstās? Ko izdomās tie naidīgie omoni?

Krēsla pārņem zilās debesis,

Ārā joprojām skan cilvēku balsis,

Deg uguns, tā līdzi ar vēju dejo,

Esam vienoti domās un zinām mēs vienu:

Sargāt mūsu zemi – tas šodien mūs vieno!

❗️❗️❗️Iespēja piedalīties ikvienam GNV skolēnam!

📯Gulbenes novada vidusskola sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību izsludina ideju konkursu “Jauns vides objekts pie Gulbenes novada vidusskolas ēkām Skolas ielā un Līkajā ielā”.

👉 Informācija par konkursa nolikumu un balvu fondu nosūtīta arī e-klases pastā.

⏳Darbu iesūtīšanas termiņš 21. novembris.

Reiz meža biezoknī, nelielas upes piekrastē, dzīvoja zēns vārdā Larels. Viņš bija

garš, ar īsiem, brūniem matiem un zaļām acīm. Kārtējā pavasara diena ritēja brīvā dabā,

dziedējot kokus un klausoties putnu skaņās. Taču Larels bija īpašs, viņam nebija ožas jau kopš dzimšanas, viņš nezināja, kā smaržo upe, koku lapas, ziedi, kas auga piemājas krūmā un daudz kas cits, taču tas bija viņa sapnis – sajust smaržu.

Lasīt tālāk “Zēns, kurš nejuta smaržu (Beāte Krista Dikele, 11. klase)”

Bonija un lietus (Beāte Krista Dikele, 11. klase)

Bonija ir maza meitenīte, kura nekad nav redzējusi lietu. Kad meitenītei

vaicāja, kā tas var būt, ka nekad nav sastapusi lietu, viņa stāstīja, ka ļoti

vienkārši – viņu ciemā tas nekad nav parādījies. Taču Bonija par lietu bija dzirdējusi

daudz interesantas informācijas.

Lasīt tālāk “Bonija un lietus (Beāte Krista Dikele, 11. klase)”
1 2 3 4 5 6 7