2.oktobrī 4.e, 5.e devās iekarot kaimiņpilsētu Alūksni. Mērķis bija pabūt 2 vietās: muzejā “Vides labirinti” un ekspozīcijā “Alūksnes bānīša stacija”.
“Vides labirinti” rosināja daudzas pārdomas. Skolēni uzzināja, kas ir dzīvnieku izbāzeņi, ar interesi klausījās putnu balsis (“uzzināju, kā viņi skan”), atklāja kukaiņu daudzveidību. No skolēnu teiktā:
-uzzināju, ka ir daudz “sugu” akmeņu;
– uzzināju, ka, pirms bija izgudrota nauda, tad maksāšanai lietoja gliemežvākus;
– lai atrastu kaut ko jaunu dabā, bieži vajag daudz laika.
Bet…Lielākais patiesais izbrīns bija ieraudzīt fluorescentos minerālus.
Bānīša ekspozīcijā kādam patika, ka bija iedotas darba lapas un bija jāmeklē atbildes. Citam patika, ka tas jādara pārī, citam – vienam pašam. Daudziem skolēniem atklājums bija dažādie dzelzceļa sliežu platumi. Daudzi atzīst, ka bija interesanti pētīt lietas, saistītas ar bānīti, piemēram, kāda izskatās bānīša biļete, senās naglas.
Patiesi jauks ir kāda skolēna teiktais: “Es nebildēju Alūksni un neko nerādīšu vecākiem, jo te ir jāatbrauc visiem kopā. Lai redz paši. Alūksnē ir daudz, ko redzēt.”
