“Vēl jāieliek ceļasomā,
Kāds sapnis, ko piepildīt,
Un kāda iesākta doma
Par to, kas būšu es rīt.”
”(M.Svīķe)
Pieaugušie parasti diezgan apnicīgi runā tādus patētiskus vārdus par ceļasomām. Es jau varētu būt moderna un pārvērst šo ceļasomas metaforu par kādu virtuālo aplikāciju, kurā sakrāt iespaidus. Piemēram, es varētu teikt: katra devītā TikToks vai Instagrams ir ar kaut ko jau piepildīts un ar kaut ko vēl jāpapildina.
Piepildīts ar ko? Teiksim, ar 9 pamatskolas gadiem, kurus varam pārvērst 315 nedēļās. Bet, tā kā dzīve pieprasa dažkārt iet dziļumā, tad, urbjoties tālāk skaitļu pasaulē, šajā virtuālajā aplikācijā ir 1575 dienas, kuras vajadzēja pavadīt skolas solā. Un tas nu ir katra sirdsapziņas, veselības, attieksmes jautājums, vai visas dienas skolas sols ir pulēts.
Un te nu ir tas svarīgais jautājums – kāpēc devītie ir gājuši skolā? Un saņēmām lieliskas atbildes (vai nu izdejotas, vai nofilmētas) no 9.u (audz. Sabīne Rutka), 9.g (audz. Voldemārs Mezītis), 9.l (audz. Biruta Rukmane), 9.b (audz. Ilze Ilgsaliete), 9.e (audz. Guntis Princovs), 9.n ( Ārija Vīcupe).
Patiesības labad jāsaka, ka 1575 dienas vēl nav pagājušas – ir svarīgi darbi, kas veicami. Un, iespējams, šo darbu rezultāts ietekmēs to, kādi tie nākotnes TikToki vai cita virtuālā soma izskatīsies. Pirms valsts pārbaudes darbiem un svētku reizē lieti noderēja kāds spēcinošs vārds no skolas direktores Lindas Ūdres-Rizgas.
Ir labi, ka pirms eksāmeniem direktore ir devusi savu svētību. Bet vienaudžu atbalsts pavisam noteikti arī nepieciešams. Straujiem soļiem tuvojas tas mirklis, kad devītie tiks atsvabināti (atbrīvoti) no pamatskolēna statusa un pāries jaunā pakāpē – vidusskolēns. Un pie durvīm ar uzrakstu “topošais absolvents” jau mīņājas astotie, kuri pēc dažiem mēnešiem kļūs par vecākajiem un viedākajiem pamatskolas posma skolēniem. Un tāpēc svētku reizē savus padomus un vēlējumus teica arī astotie. Bet arī viņi gāja dziļumā – līdz zvērestam, ko devītajiem nācās nodot.
Tajās virtuālajās lietiņās un vietiņās varētu ierakstīt vēl vienu svarīgu vēstījumu: “Jūsu klasē šodien ir pasaules nākotne.” (Ivans Veltons Ficvoters) Respektīvi, pārfrāzējot sākumā runātā dzejoļa rindu ”..doma par to, kas būšu es rīt”, varu teikt, ka devītie ir mūsu nākotne, kurai jāatceras par savu pagātni, par vietu, kur dzimuši, auguši, mācījušies. Ne velti šodien bija neliela pastaiga (mini pārgājiens) pa pilsētu “Gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas..”. Pastaiga, kuras laikā bija jāveic dažādi uzdevumi.
Jā! Saknes ir svarīgas. Un, lai vēlreiz nostiprinātu to, ka dzimtā pilsēta nes skaisto gulbja vārdu, Martinu Čips, kurš šobrīd ir 1.klases skolnieks un savu ceļasomu tikai sācis apjaust un pildīt, skaisti norunāja Ulda Ausekļa dzejoli “Gulbis un gulbene”.
Mācību gads turpinās, bet stundas tādā tradicionālā izpratnē no pirmdienas vairs nenotiks, tāpēc, atceroties laiku, kad devītie uzsāka mācību gaitas un kad skolā vēl skanēja zvans uz stundu un no stundas, Martins izskandināja zvanu no pēdējās oficiālās mācību stundas, kas bija svinīgāka un garāka kā citkārt.
Un noslēgumā vēl viens ticējums (pasākuma laikā audzinātāji radīja 20.maija ticējumus – jāskatās, kā piepildīsies!). Ja 20.maijā, Zvana svētku dienā, devītie priekpilni kopā pastaigājušies pa dzimto pilsētu un izpildījuši visus uzdevumus un arī papilduzdevumu, ja svētku laikā ir skanējuši smiekli, aplausi, ir dejots, teikts paldies, tad visi saņems pirmo obligāto izglītības dokumentu – apliecību par pamatizglītības iegūšanu.
Tiekamies izlaidumos 9., 10.jūnijā!
