Aprīļa beigās 12. g un 12. u klases skolēniem bija iespēja noskatīties spēlfilmu “Mātes piens” programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.
Kāds ir filmas vēstījums skatītājiem? Jauna un daudzsološa ārste konfliktā ar totalitāro padomju režīmu zaudē visu – karjeru, mīlestību pret dzīvi un pat mātes instinktu, liedzot savam bērnam mātes pienu. Taču pieaugot, meita kļūst par viņas vienīgo atbalstu un cenšas palīdzēt gan mātes depresijai, gan pati mācās izdzīvot nomācošajā padomju režīmā. Mātes un meitas dzīvesstāsti norisinās padomju okupētajā Latvijā laikposmā no 1945. līdz 1989. gadam.
Pēc filmas noskatīšanās jaunieši iesaistījās sarunā par filmā parādītajām problēmām un rakstīja arī savas atziņas, kas viņiem radās pēc filmas noskatīšanās.
Lūk, dažas no tām!
Līva. Laikmets spēj ietekmēt un sagraut cilvēku. Nav nepieciešama saikne ar vecākiem, lai tos mīlētu. Ja mīlestība nav patiesa, to nav iespējams notēlot.
Gundega. Mātes un meitas attiecības ir svarīgas abām ģimenes loceklēm, lai viņu dzīves kvalitāte būtu laba. PSRS ietekmēja katru iedzīvotāju dzīves aspektu, ieskaitot attiecības. Ir grūti dzīvot ģimenē, kurā abi vecāki bērna audzināšanā neiesaistās.
Elīna. Pati ciešākā saite, kas bērnam veidojas ar vecākiem, rodas agrā bērnībā. Izsaki vārdos, ka mīli un cieni, kamēr vēl tev ir šāda iespēja. Sievietei jādod brīva izvēles iespēja, vai bērnu barot ar krūti.
Selīna. Okupācijas laiks ir bijis smags visiem cilvēki, bet īpaši sievietēm. Sievietes bija bezspēcīgas varas priekšā. Meitas un mātes saikne ir svarīga, lai vēlāk veidotos labas attiecības.
Amanda. Mūsu vērtības un personība “dzimst” ģimenē. Diemžēl ne visi vecāki ir šī vārda cienīgi. Ir notikumi, kurus mēs nevaram ne ietekmēt, ne mainīt, un par to nevajag sevi vainot.
Beāte. Jaundzimušo ir svarīgi barot ar mātes pienu, lai veidotos saikne. Ir nepieciešams izveidot veiksmīgu komunikāciju ar mammu.
Ronalds. Pēc filmas noskatīšanās es sapratu, cik sarežģīta un drūma bija dzīve PSRS laikā, cik skarbi bija noteikumi tā laika skolā, viņiem bija jāapgūst militārā mācība un jātīra skola. Ir grūta dzīve bērnam, kam jārūpējas par savu vecāku.
Raivo. Kaut gan neesmu pieredzējis PSRS laikus, pēc filmas guvu izpratni par to. Filma lika domāt, cik sarežģīti būt vecmāmiņai, kura redz, ka mazmeita ir vairāk pieaugusi nekā meita. Filmā var pamanīt, cik stingra ir varas kontrole. Priecājos, ka mūsu senči spēja atbrīvot valsti, neskatoties uz to. Tas ir cieņas vērts.
Rolands. Ģimene ir pati svarīgākā vērtība cilvēka dzīvē.
Ilmārs. Sievietes mēdz būt trakas. Viena balle var izmainīt visu dzīvi. Ne visām sievietēm vajadzētu kļūt par mātēm.
Kristers. Vajag apzināties, ko tu nodari citiem cilvēkiem ar savām darbībām. Pirms kaut ko dari, apdomā, kādas būs sekas. Lai arī kas notiktu tavā dzīvē, jācenšas labot kļūdas un tiekties uz augšu.
Aleksandris. Vajag uzklausīt vecākus, jo viņi ir vairāk pieredzējusi. Mums vajag respektēt savu neatkarību un demokrātiju valstī, jo par to cīnījās mūsu senči. Ja negribi bērnu, tad seksuālajās attiecībās jāievēro drošība.
Veronika. Filma man lika domāt par to, kā cilvēki dzīvojuši PSRS laikā. Es centos saprast māti, kura šai lomai nebija gatava, bet bija spiesta to uzņemties. Filma man lika novērtēt brīvību, kas mums bija, salīdzinot ar PSRS laiku.
Kristofers. Netici visam, ko redzi! Smags darbs uzvar talantu. Dods devējam atdodas.
Rinalds. Pateicos par brīvu Latviju. Nav tuvāku cilvēku par ģimeni. Nosaukumiem un paskaidrojumiem nav nozīmes, ja sajūtas un emocijas to neatbalsta.
