9. oktobrī notika latviešu valodas konference, kurā piedalījāmies mēs, 12.g klases skolēni. Mēs iejutāmies politiķu, skolotāju, tulkotāju, žurnālistu, valodnieku un mazākumtautību pārstāvju lomā un uzstājāmies ar priekšlasījumu. Konferences veiksmīgu norisi nodrošināja tehniskā grupa (Marta, Rainolds un Alekss), mēs izveidojām prezentāciju un devām vārdu konferences dalībniekiem. Izrādās, pārbaudes darba forma var būt pavisam netradicionāla.
Lūk, spilgtākās atziņas no konferences priekšlasījumiem par latviešu valodu tagad un nākotnē:
Latviešu valoda ir mūsu kultūras, identitātes un domāšanas pamats, tilts starp pagātni un nākotni, starp paaudzēm. Šodien tā saskaras ar globalizācijas, digitālās vides, angļu valodas ietekmes un jauniešu attieksmes izraisītiem izaicinājumiem, taču joprojām spēj vienot un iedvesmot.
Tulkotāji uzsver, ka tulkošana nav tikai vārdu pārcelšana, bet radošs, kultūras savienojošs process, kurā svarīgas ir valodas, konteksta un emociju izpratne. Latvijā tulkoto darbu skaitu ierobežo kvalificētu tulkotāju trūkums, augstas izmaksas un nepietiekams valsts atbalsts, īpaši retāk sastopamajās valodās kā ķīniešu vai arābu. Jaunie tulkotāji bieži sastopas ar izglītības un prakses trūkumu. Mākslīgais intelekts var palīdzēt tehniskajā tulkošanā, bet nespēj aizstāt cilvēka spēju saglabāt teksta dziļumu. Dens Dimiņš uzsver, ka tulkojums ir dvēseles darbs, kas palīdz izprast pasauli un sevi.
Politiķi norāda, ka valoda ir nacionālās identitātes pamats, tāpēc tās saglabāšana ir prioritāte. Viņi atbalsta pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā un valodas prasību ieviešanu cittautiešiem, veicinot integrāciju. Vienlaikus jānodrošina atbalsts valodas apguvei, veidojot saliedētu un iekļaujošu sabiedrību.
Skolotāji aktualizē skolēnu valodas prasmju attīstības jautājumus “Skola2030” kontekstā. Lasītprasmi un rakstītprasmi ietekmē ierobežots vārdu krājums, digitālo ierīču ietekme un zema motivācija. Reti lasot, samazinās rezultāti, ienāk slengs un anglicismi. Reģionos skolotājiem trūkst metodiskā atbalsta. Taču, mērķtiecīgi izmantojot digitālos rīkus, latviešu valoda var kļūt par skolēnu identitātes un izaugsmes pamatu.
Žurnālisti norāda uz spriedzi starp ziņu ātrumu un kvalitāti. Trūkst finansējuma, ir pārslogotība un izdegšana, valodas kvalitāte cieš, proti, bieži sastopamas kļūdas, virspusēja informācija. Jākonkurē ar dezinformāciju, vienlaikus mācoties un pielāgojoties. Neraugoties uz izaicinājumiem, žurnālistika ir būtiska demokrātijai, un tās ilgtspēja balstās uz profesionāļu un sabiedrības uzticību.
Valodnieki brīdina, ka globalizācijas laikmetā latviešu valodas nākotne ir apdraudēta. Samazinās valodas kvalitāte, īpaši jauniešu vidū, pieaug slenga un anglicismu lietojums. Ir grūtības ar jaunvārdu radīšanu, terminoloģiju un ārzemju personvārdu atveidi. Valodas saglabāšana iespējama tikai ar valodnieku, sabiedrības un valsts kopīgu darbu, veicinot tās lietojumu izglītībā, kultūrā un ikdienā.
Mazākumtautību pārstāvji uzsver latviešu valodas apguves nozīmi un grūtības, īpaši bērniem. Pāreja uz mācībām latviešu valodā rada problēmas motivācijas, valodas barjeru un stereotipu dēļ. Daudzi baidās runāt latviski kļūdu un izsmiekla dēļ. Tāpēc valodas apguvei jābalstās uz cieņu, atbalstu un sapratni, nevis piespiešanu.
Konferences gaitā dalībniekiem tika uzdoti jautājumi, kas ļāva atklāt atšķirīgus skatījumus uz latviešu valodas tagadni un nākotni. Tika pārrunāti jautājumi par valodas saglabāšanu, tās statusu sabiedrībā, mācīšanās pieejām un sabiedrības valodas lietojuma tendencēm.
Latviešu valodas tagadne un nākotne ir mūsu rokās. Tā mainās līdz ar sabiedrību un tehnoloģijām, bet tās spēks slēpjas cilvēkos, kas to lieto ar lepnumu, radošumu un mīlestību. Ja katrs ieliek sirdi vārdos, valoda dzīvos arī nākotnē – stipra, bagāta un vienojoša.
12.g klases skolēni: Rainolds Rusiņš, Marta Podziņa un Alekss Smirnovs
