Kopā ar klasesbiedriem nesen skatījāmies filmu “Mans mīļākais karš”.
Filma bija par meiteni Ilzi un par viņas bērnību padomju laikos. Par ko tā laika bērni kā , piemēram, galvenā varone Ilze drīkstējuši runāt, darīt un par ko pat nedrīkstēja ieminēties ne vārda, nevienam. Visi bija pionieri, tiecās uz kopīgu mērķi un ticēja vienām idejām. Tikai pieaugot, veidojās savs viedoklis un uzskati, kurus arī bieži nācās paturēt pie sevis. Skatoties šo filmu, krāsas un formas iegūst omīšu stāstītie stāsti.
Šī filma parādīja, cik grūti bija dzīvot mūsu vecākiem un vecvecākiem, jo viņiem bija jāapdomā katrs savs vārds, pirms viņi to pateica skaļi. Katrs vārds, kas nāca no viņu lūpām, bija jau pārdomāts simtiem reižu viņu prātā.
Ilze filmas sākumā stāstīja, kā pie viņas vectēva ir nācis draugs un viņi abi istabā sēdējuši ar aizvērtām durvīm un logiem un klausījušies aizliegto radio “Amerikas balss”. Tas lika atcerēties, kā mamma man stāstīja, ka viņa arī tā ir darījusi un kāda dienā viņa netīšām to izstāstījusi skolā, un to dzirdējusi skolotāja. Mammai un viņas brālim paveicās, ka skolotāja nepateica nevienam par šo atgadījumu.
Mans klasesbiedrs Marko, rakstot par filmu, teica tā:
“Es priecājos, ka nedzīvoju tajos laikos, jo novērtēju iespējas, ko dod brīvība. Man ļoti patika, ka animācija bija sasaistīta kopā ar reāliem cilvēkiem un viņu atmiņām. Epizode filmas sākumā, kad vecāki aizved Ilzi uz jūru, dod cerību, ka kādreiz viss būs labi. Man patika filma, bija ļoti interesanti skatīties uz salīdzināt ar mūsdienām. Tajos laikos nebija izvēles, kas bija ,to ēda un pirka par taloniem, bet šobrīd cilvēki nenovērtē tādas ekstras kā izvēle veikalos vai runāšanu, nedomājot par to, ko drīkst teikt skaiļi. Mans mīļākais tēls noteikti ir vectēvs, kurš bija vecs gudrs vīrs un lika Ilzei domāt un izvēlēties, kā rīkoties. Pāri visam viņš bija patriots, Latvijas patriots… un šādi cilvēki ir mūsu cieņas vērti.”
Šo filmu noteikti ieteiktu skatīties bērniem, sākot ar 11 vai 12 gadu vecuma. Jo tad viņi labāk saprastu, kā ir bijis viņu vecākiem un vecvecākiem.
