14. oktobrī 7.–12. klašu skolēni programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros skatījās Cēsu Mazā teātra izrādi “Distance”. Tā ir neparasta, jo stāstu veido pašu aktieru atmiņas par viņu pusaudžu gadiem, par piedzīvoto, pieļautajām kļūdām, par dažāda veida atkarībām gan pusaudžu gados, gan citos dzīves posmos.
Četri aktieri, kuri pārstāv dažādas paaudzes, runā ne tikai par atkarībām no dažādām apreibinošām vielām, bet arī par līdzatkarību un mobingu skolā.
Aktieri uzdod retoriskus jautājumus, atbildes uz kuriem skatītājam jāmeklē pašam. Kas ir atbildīgs par 25 alkoholismā zaudētajiem gadiem un neveiksmīgām laulībām? Vai tuva cilvēka, kurš miris ar plaušu vēzi, nāve ir pietiekams iemesls, lai atmestu smēķēšanu? Vai visās savās neveiksmēs tu drīksti vainot vecākus un mīlestības trūkumu bērnības gados? Ja tu esi pieļāvis bulingu klasē, vai esi pelnījis palīdzību, kad vardarbības upuris esi kļuvis tu pats?
Izrādē tiek izmantoti kustību teātra, improvizācijas elementi, kas balstīti dažādu metaforu izmantošanā. Izrādē iekļauta saruna ar jauniešiem, lai pārrunātu izrādē redzēto, izjusto un saprasto.
Pēc izrādes noskatīšanās skolēni rakstīja atsauksmi par redzēto.
Septīto klašu skolēnu atziņas.
- Man izrāde patika, jo tajā tiek stāstīts par atkarībām.
- Izrāde man lika domāt par cilvēku izvēlēm, reizēm cilvēki neapzinās sekas. Ļoti patika tas, ka izrāde balstīta uz patiesiem notikumiem, cilvēki stāsta savas dzīves stāstus.
- Man patika, ka izrādē tika minētas tēmas, kas mūsdienās ir ļoti aktuālas. Izrāde lika domāt, ka daudzi cilvēki cieš no atkarībām.
- Es, noskatoties izrādi, sapratu, kā nevajadzētu rīkoties dzīvē, kādas sekas var būt nepareizām izvēlēm.
- Man patika, kā aktieri darbojās uz skatuves, piemēram, spēlēja bumbu, arī mūzika izrādē bija ļoti piemērota. Es uzzināju, ka mazam bērnam nevajag piedāvāt cigareti. Dzert un smēķēt nav labi.
- Izrāde lika domāt, ka nevajag smēķēt, jo sekas var būt vēzis un nāve.
- Man patika, ka aktieri runāja atklāti un tieši. Viņu stāstītais man lika izjust, kā viņiem dzīvē gājis un kam viņi gājuši cauri.
- Man izrāde nepatika, bija garlaicīgi klausīties. Es iemācījos, ka nevajag darīt to, ko citi cilvēki liek.
- Es domāju, ka izrādes nosaukums ir “Distance”, lai mēs turētos tālāk no dažādām atkarību izraisošām vielām.
- Pirms kaut ko dari, padomā!
- Man izrāde lika domāt par mobingu skolā, ka tas ir briesmīgs. Izrādē man traucēja skaļā skolēnu uzvedība. Aizmugurē bija grūti klausīties aktieru stāstījumā.
- Es uzzināju vairāk par citu cilvēku dzīvi, par atkarībām, kas var rasties.
- Izrādes nosaukums “Distance” man liek domāt par to, cik tuvu mēs katrs varam būt no tā, lai sāktu dzert un smēķēt.
- No izrādes es mācījos, ka nevajag dzert, smēķēt, apsmiet citus.
- Es mācījos no izrādes to, ka nevajag pazaudēt daudzus savas dzīves gadus, lai kaut ko saprastu un atbrīvotos no atkarības.
- Man patika aktierspēle. Izrāde lika domāt par dažādām ģimenēm un problēmām tajās.
- Reizēm vajag piedzīvot sliktus notikumus, lai dzīvē kaut ko saprastu un izdarītu secinājumus. Viss sākas ar nieku. Sāc dzert ar draugiem piektdienas vakaros, tad – katru dienu. Tā rodas atkarība.
- Izrāde man lika domāt, ka es pati izdaru savas izvēles. Kļūt vai nekļūt atkarīgam – tā arī ir mana atbildība.
- Izrādes nosaukums ir “Distance”, jo ir jānoiet garš ceļš no atkarībai līdz atmešanai.
- Izrāde lika man domāt, cik daudz ļaunuma dzīvē ienes atkarības: smēķēšana, dzeršana, azartspēles. Atkarības ir bīstamas!
- Izrāde lika man domāt, ka nevajag notikt kaut kam sliktam, lai dzīve būtu labāka (nevajag ielaist savā dzīvē atkarības).
- Man izrāde lika domāt, kas var notikt ar cilvēkiem, kuri lieto alkoholu un smēķē.
- Izrāde man lika domāt, cik traki bulings var kādu ietekmēt un sabojāt dzīvi.
- Ja tev ir slikti ieradumi, tie jāmaina.
- “Distance” simbolizē to cilvēku, kas tiek atstumti, izjūtas.
- Patika tas, ka izrāde bija ļoti reāla.
- Ja tev ir atkarības, no tām jāatsakās.
- Izrāde lika domāt, ka nevajag apsmiet citus, pat ja cilvēks šķiet dīvains, nav svarīgi, kāda ir cilvēka ģimene. Vajag pieņemt pareizos lēmumus.
- Man šajā izrādē patika, kā aktieri attēloja īstās dzīves notikumus un kā risināja problēmas. Tas bija pamācoši un varētu palīdzēt cilvēkiem ar līdzīgām problēmām.
8. klašu skolēnu atziņas.
- Pēc izrādes es aizdomājos, cik dzīves ir dažādas un cik lielu postījumu atkarības un problēmas var nodarīt tavai nākotnei.
- Ja ir iespēja kādam palīdzēt, tas ir jādara, jo kā parasti saka: “Nedari to, ko negribi lai dara tev.”
11. klašu skolēnu atziņas.
- Izrāde man tiešām ļoti patika, katrā stāstā bija dziļa doma, kas bija tik radoši parādīta, ka bija tiešām baudāmi un aizraujoši skatīties. Un, manuprāt, daudzi spēja saistīt sevi ar to, kā arī pati spēju aizdomāties par katru situāciju. Viela pārdomām!
- Dziļa doma, interesanti, ka, izmantojot vienkāršas lietas – kastes, bumbiņas –, var parādīt, paspilgtināt stāstu.
- Ļoti iedziļinājos izrādē, jo bija daudzi momenti, kas ir arī manā dzīvē. Izrāde ļāva saprast, ka nekad nav par vēlu kaut ko mainīt.
Paldies Cēsu Mazā teātra aktieriem!
Skolotāja Vita Medniece
